Mikrobu džungļi mūsmājās: vai patiešām mājoklis ir netīrāks par ārtelpām?

Mikroorganismi ir tik sīkas būtnes, ka tās nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci - dažkārt tās var būt cilvēkam bīstamas un atrasties milzīgā daudzumā uz šķietami tīras virsmas. Tieši šā iemesla dēļ nekad nevaram apgalvot, ka konkrēta māja, vieta vai priekšmets ir pilnībā tīrs, ja vien to pirms neilga laika kāds nav dezinficējis ar speciālu dezinfekcijas līdzekli. Grāmatas "The Great Indoors: The Surprising Science of How Buildings Shape Our Behavior, Health and Happiness" autore un žurnāliste Emīlija Antesa atklāj, kā un cik ļoti cilvēkus ietekmē sēņu sporu, baktēriju un citu mikroorganismu sastāvs mājoklī. 

2010. gadā mikrobiologs Noa Feijers aplūkoja 12 dažādas sabiedriskās tualetes un izpētīja, kādi mikroorganismi tajās ir sastopami. Jau nākamajā gadā tas pats mikrobiologs ar kolēģi Robu Danu realizēja projektu "Savvaļas dzīve mūsu mājokļos", kur abi zinātnieki pētīja, kādus mikroorganismus ir iespējams atrast ģimeņu mājokļos. Pētījumā piedalījās 40 mājsaimniecības - pētnieki ar vates kociņiem savāca vairākus paraugus no dažādām virsmām, piemēram, virtuves virsmas, ledusskapja, tualetes poda, gultasveļas vai palodzes un citām vietām. Rezultāti bija visai pārsteidzoši - vidēji katrā mājoklī mitinās aptuveni divi tūkstoši dažādu mikroorganismu sugu. Katrai mājas telpai bija atsevišķu tipu mikrobi - virtuvē, loģiski, bija ar ēdienu saistīti mikroorganismi, savukārt koridorā mikroorganismi nāca no augsnes. Uz tualetes poda esošie mikroorganismi stipri līdzinājās tiem pašiem mikrobiem, kas bija atrasti uz gultasveļas - pētnieki šo sakritību skaidroja ar faktu, ka šādi mikrobi dzīvo uz cilvēka ādas un tādējādi tiek pārnesti no vienas vietas uz otru. 

Neraugoties uz vairākām sakritībām pētāmo subjektu mājokļos, pētnieki secināja, ka katrai mājai piemīt savs mikrobioma profils, proti, pilnīgi visās mājās atšķīrās mikroorganismu sastāvs. Šo fenomenu pētniekiem tā arī neizdevās noskaidrot. 

Uz šā paša projekta bāzes Feijers un Dans veica nākamo pētījumu - šoreiz tika pētīta putekļu koncentrācija mājokļos, to vecums un DNS paraugi. Kopumā no šīm pašām mājsaimniecībām tika savākti vairāk nekā 116 000 dažādu baktēriju sugu un 63 000 sugu sēņu sporu. Rezultātā tika noskaidrots, ka cilvēku mājokļos valda daudz lielāka mikroorganismu dažādība nekā ārtelpās, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka mājoklis ir netīrāks par ārtelpām. Daudzi no šiem mikroorganismiem ir labdabīgi. Tikai daži mikroorganismi ir tādi, no kuriem vajadzētu izvairīties, piemēram, melnā pelējuma sēņu sporas, legionellas baktērijas, kas izraisa leģionāru slimību, Aspergillus fumigatus sēņu sporas vai streptokoki. 

Izrādās, ka galvenais mikroorganismu pārnesējs ir tieši cilvēks. Ik brīdi baktērijas uzkrājas un nokrīt no mūsu ķermeņa - tas nav nekas pārsteidzošs vai pretīgs, bet gan pilnīgi dabisks process. Cilvēki dažādus mikroorganismus pārnes no vienas vietas uz otru, turklāt katram cilvēkam arī uz paša ķermeņa koncentrējas unikāls mikroorganismu kopums. Interesanti, ka šis mikroorganismu sastāvs arī ietekmē mājokļa mikroorganismu kopumu, turklāt uz cilvēka dzīvojošie mikroorganismi spēj kolonizēt jaunu mājokli vien dažas stundas pēc ievākšanās jaunā dzīvesvietā.