Fotogrāfs, kurš iemūžināja cariskās Krievijas pēdējos gadus un pazuda (5)

Mīklainu apstākļu dēļ Karls Bulla 11 gadu vecumā emigrēja uz Sanktpēterburgu. Toreiz nebija nekas neparasts, ka zēni no mazpilsētas devās meklēt laimi un atzinību tuvākajās lielpilsētās, tomēr nav zināms, kāpēc Bulla par savu galamērķi izvēlējās tālo Krievijas pilsētu, vēstīts vietnē "RFERL".

Vāciski runājošais zēns savu karjeru sāka, strādājot Sanktpēterburgas fotopiederumu kompānijā. Drīz vien Bulla pašmācības ceļā jau bija iemācījies krievu valodu un plaukstošo fotogrāfijas mākslu. 1875. gadā viņš atvēra pats savu studiju.

FOTO: CARISKĀS KRIEVIJAS PĒDĒJĀS DIENAS

Agrīnajās viņa pakalpojumu reklāmās Bulla paziņo, ka fotografē visu, kas nepieciešams, un visur, kur nepieciešams, vienalga – ārā vai iekšā, dienā vai naktī ar mākslīgo apgaismojumu.

1886. gada Bulla – jau pamanīts sava talanta un darba ētikas dēļ – saņēma atļauju no Sanktpēterburgas valdības “iemūžināt fotogrāfijās pilsētas ainas un tās apkārtni ar nosacījumu, ka šis darbs neradīs šķēršļus sabiedrības vai kariešu darbam”.

Ar šo atļauju, kas viņam ļāva strādāt varasiestāžu netraucētam, Bulla kļuva par pirmo akreditēto Krievijas fotožurnālistu.

Bulla savu darbu veica labi, tāpēc varēja iekļūt gan sabiedrības augstākajos slāņos, gan nabadzīgajā un sabiedrības padibeņu pasaulē. Viņš redzēja, ka lielākā daļa Krievijas populācijas gadsimta griežos alkst pēc politiskām pārmaiņām.

Neparasti skaidrās un detalizētās fotogrāfijas Bulla uzņēma ar mugursomas izmēra fotokamerām, kur attēli veidojās uz stikla plāksnēm. Vienā no nedaudzajiem Bullas aprakstiem teikts, ka viņš bija “īsa auguma, tievs, salīcis, ar pelēkiem matiem, kluss”.

Pēc atļaujas saņemšanas uzņemt fotogrāfijas viņa majestātes cara klātbūtnē, Bulla sasniedza savas karjeras zenītu. Viņš bija bagāts vīrs ar neskaitāmām mākslinieciskajām iespējām. Tomēr ap 1917. gadu viņš pēkšņi pameta Krieviju un kopā ar savu igauņu sievu pārcēlās dzīvot uz Sāremā Igaunijā.

Nav īsti skaidrs, kāpēc slavenais fotogrāfs tik pēkšņi pameta savu panākumiem bagāto dzīvi Krievijā un patvērās uz noslēgtās salas Baltijas jūrā. Daži vēsturnieki domā, ka viņš saskārās ar Pirmajā pasaules karā pieaugošo naidu pret vācu izcelsmes cilvēkiem. Citi saka, ka viņš vadīja slepenu dzīvi Sanktpēterburgas geju komūnā.

Tomēr grāmatā, kuru izdevusi Krievijas vēsturiskā organizācija, apgalvots, ka Bulla Krieviju atstāja, cerot atgriezties, tomēr Krievijā tālāk notiekošais to padarīja neiespējamu.

Lai arī kādi bija viņa iemesli, Krievijas atstāšana notika īstajā laikā. Pēc 1917. gada revolūcijas tika gāzts cars, bet Sanktpēterburgu pārņēma haoss un komunisti. Bullas saikne ar sabiedrības augstākajiem slāņiem, kā arī paša bagātība pavisam noteikti padarītu viņu par vienu no komunistu upuriem.

Bulla nomira Sāremā 1929. gadā.

Bullas dēli Aleksandrs un Viktors abi kļuva par profesionāliem fotogrāfiem un iemūžināja sociālisma evolūciju valstī, tomēr drīz vien viņus sāka turēt aizdomās par saistību ar buržuāziju un savu vācu izcelsmi. Beigu beigās Viktoru nogalināja komunisti, bet Aleksandrs tika nosūtīts uz lēģeri un īsi pēc atgriešanās mira.