2019.gada 12.novembrī noraidot VID sūdzību par administratora rīcību, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa faktiski atzinusi valsti par TKB kreditoru, kas iestājās kredītiestādes iepriekšējo kreditoru vietā, un pievienojusies administratora viedoklim, ka valstij jāgaida tās prasījumu apmierināšana Kredītiestāžu likuma 191.-195.pantā (redakcijā līdz 2018.gada 14.novembrim) noteiktajā kārtībā.
Tomēr Senāts piekrīt prokurora protestā paustajam viedoklim, ka, piemērojot Kredītiestāžu likuma 191.-195.pantā (redakcijā līdz 2018.gada 14.novembrim) noteikto maksātnespējīgās kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību likvidējamās TKB maksātnespējas procesā, par noziedzīgi iegūtajiem atzītie naudas līdzekļi, kas šobrīd atrodas citās bankās, netiek izslēgti no civiltiesiskās apgrozības, bet faktiski tiek iekļauti maksātnespējīgās kredītiestādes kopējā mantā un atgriezti civiltiesiskajā apgrozībā. Piemēram, noziedzīgi iegūtie naudas līdzekļi tiek izmantoti prioritārākas kārtas kreditoru prasījumu apmierināšanai vai maksātnespējas procesa izdevumu, tostarp administratora un viņa palīga atlīdzības, kas atbilstoši Kredītiestāžu likuma 153.pantam ir atkarīga arī no kopējā kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, segšanai. Šāda situācija neatbilst noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas būtībai un nav pieļaujama.
Kā norādīts Senāta lēmumā, atzīdama šādu administratora rīcību par tiesisku, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nav ņēmusi vērā normatīvā regulējuma par noziedzīgi iegūtas mantas, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju mērķi, jēgu un būtību. Konfiscētā noziedzīgi iegūtā manta, tai skaitā finanšu līdzekļi, ir izmantojama sabiedrības interesēs tās vajadzībām. Citiem vārdiem, noziedzīgi iegūta manta ir izņemama no civiltiesiskās apgrozības, Senāta atziņu skaidroja AT preses sekretāre Kataja.
Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.