Jaunā Habla teleskopa attēlā parādīta Jupitera vētrainā puse

Jaunā, detalizētā attēlā, kas uzņemts ar Habla kosmisko teleskopu, redzama planētas mežonīgā, negantiem laikapstākļiem plosītā puse. Jupitera ziemeļu puslodē redzamās mākoņu vērpetes liecina, ka tur veidojas jauna vētra, kamēr uz dienvidiem, nedaudz zem Jupitera Lielā sarkanā plankuma kāda cita ilglaicīga vētra lēnām maina savu krāsu no baltas uz sarkanu. 

Ja vēl nepietiek ar to, tad attēla kreisajā pusē Jupiteram piebiedrojies arī tā mēness Eiropa, kas ir viens no mērķiem ārpuszemes dzīvības meklējumos. 

Lielais sarkanais plankums ir Jupitera slavenākā vētra, kas arī jaunajā attēlā piesaista uzmanību. Tā ir patiesi milzīga vētra, kas rotē pulksteņrādītāja virzienā un, kā uzskata pētnieki, plosās jau vismaz 350 gadu ilgi. 

Pēdējo dažu gadu desmitu laikā Lielais sarkanais plankums šķiet nedaudz sarāvies - tā ir mistērija, kas nomoka zinātnieku prātus. Par spīti tam, plankums joprojām ir milzīgs, proti, tā diametrs ir aptuveni 15 800 kilometru. Salīdzinājumam Zemes diametrs ir 12 742 kilometri. 

Tieši zem Lielā sarkanā plankuma atrodas vētra “Oval BA”. Tā ir krietni jaunāka par Lielo sarkano plankumu, tomēr ne mazāk fascinējoša. Tā veidojās 20. gadsimta 90. gadu beigās no trīs mazākām vētrām, kas bija plosījušās 60 gadu ilgi un bija nemitīgi pieņēmušās spēkā. 

Interesanti, ka pēc vētru apvienošanās radās baltā vētra, tomēr 2006. gadā zinātnieki pamanīja, ka tā maina krāsu, kļūstot sarkanīga. Taču ilgi tā tāda nepalika un dažu gadu laikā kļuva atkal balta. Jaunajā attēlā redzams, ka vētra atkal iegūst sarkanīgo nokrāsu, kļūstot līdzīga savam lielajam brālim. Nākotnē būs interesanti redzēt, vai šīm krāsas izmaiņām ir kāds iemesls. 

Zinātniekiem pavisam noteikti ir vēl daudz darba, lai izzinātu un saprastu Jupitera mežonīgo un neparedzamo atmosfēru. Tikmēr mēs varam mielot acis ar šo patiešām krāšņo un gleznaino Jupitera attēlu.