Pētījums: vikingi nebija tādi, kādus tu iedomājies (17)

Mežonīgie un bezbailīgie jūras karotāji, kas no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta sākumam siroja un tirgojās pa Eiropu, tipiski tiek atainoti kā blondi skandināvi. Tomēr, kā izrādās, vikingu vēsture ir krietni vien sarežģītāka un dažādāka, nekā tiek rādīts filmās, proti, jaunā pētījumā noskaidrots, ka vikingiem bija dienvideiropiešu un aziātu gēni. 

“Līdz šim mēs nezinājām, kā vikingi izskatījās ģenētiski. Šis pētījums atspēko ideju par moderno vikingu izskatu,” paziņojumā teica pētījuma vecākais autors Eske Villerslevs. 

Pētījumā, kurš ilga sešus gadus, starptautiska zinātnieku komanda izanalizēja 422 cilvēku atliekas, piemēram, zobus un kaulus. Visi šie cilvēki dzīvoja Eiropā un Grenlandē laika posmā no 2400. gada pirms mūsu ēras līdz 1600. gadam mūsu ērā. Lielākā daļa no izanalizētajiem cilvēkiem dzīvoja vikingu laikā no 750. līdz 1050. gadam mūsu ērā. Pēc tam pētnieki salīdzināja šo seno cilvēku DNS ar jau zināmām DNS virknēm no 3855 mūsdienu cilvēkiem un 1118 citiem antīkiem indivīdiem, vēstīts izdevumā "Live Science".

Šīs gēnu analīzes liecina, ka vikingi nebija tikai dzelzs laikmetā (no 500. gada pirms mūsu ēras līdz 700. gadam mūsu ērā) Skandināvijā dzīvojošu cilvēku grupas turpinājums. Drīzāk vikingi un to senči bija sajaukušies ar cilvēkiem no Āzijas un Dienvideiropas. Pētījuma autori raksta, ka daudziem indivīdiem nebija skandināvu saknes. Turklāt daudziem vikingiem bija nevis blondi, bet gan brūni mati. 

Tika atklātas ģenētiskas atšķirības starp atšķirīgām vikingu populācijām Skandināvijā. Tas liecina, ka vikingu grupas bija krietni izolētākas viena no otras, nekā uzskatīts iepriekš. Turklāt, salīdzinot antīkos gēnus ar modernajiem, pētnieki spēja apstiprināt eksistējošās idejas par to, kā vikingi tirgojās un siroja ārpus Skandināvijas. Vikingi no mūsdienu Dānijas teritorijas parasti devās uz Angliju; vikingi no Zviedrijas teritorijas parasti siroja Baltijas reģionā; bet vikingi no Norvēģijas ceļoja uz Īriju, Islandi un Grenlandi. 

Pētījums arī parādīja unikālu informāciju par vikingu kultūru. Apglabāti kuģi Igaunijā, piemēram, varētu būt agrīnākais pierādījums par vikingu ceļojumiem. Tiesa, nav skaidrs, vai šis ceļojums bija diplomātisks vai sirojums. Apbedījuma vietā bija divi vikingu kuģi un 41 cilvēka atliekas, kuriem bija līdzīgi gēni. Tas varētu liecināt, ka visi apglabātie bija vienas grupas locekļi. 

Izrādās arī, ka ne visi indivīdi, kas tika uzskatīti par vikingiem, ģenētiski bija vikingi.

Skotijā vikingu apbedījuma vietā pētnieki atrada divu vīriešu skeletus, kuri bija apglabāti ar zobeniem un citiem vikingu atribūtiem, tomēr ģenētiski nebija saistīti ar skandināviem. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”.