Iespējams, šī ir situācija, kas mums liek domāt citādāk un pielāgoties

Viņa skaidro, ka pirms Covid-19 krīzes bija runas tikai par to, ka kaut kāda krīze varētu būt, taču uzņēmums uz to nebija koncentrējies, turklāt - arī pašreizējo situāciju par krīzi uzskatīt nevar.

Jautāta, kā kopumā Covid-19 situācija skāra uzņēmumu, Bērziņa-Veita skaidroja, ka ļoti daudz ko ir izdevies iegūt šajā laikā.

“Mēs vairākus gadus bijām domājuši, ka administratīvās daļas darbinieki varētu strādāt vienu līdz divas dienas nedēļā attālināti. Līdz ar to šī situācija parādīja to, ka mēs tā varam strādāt. Tas mani arī pamudināja pieņemt lēmumus ātrāk,” norāda Bērziņa-Veita.

Runājot par pašu darba procesu, uzņēmēja skaidro, ka ir nācies secināt to, ka “Salaspils siltums” kā inovatīvs un uz attīstību vērsts uzņēmums visu laiku strādāt attālināti nevar, jo tas būtu ļoti grūti.

“Pēc kāda laika mums tomēr ir jāsanāk kopā un jāveic kopā dažādi darba procesi, lai varētu virzīties uz priekšu. Attālinātajā darbā attīstības, inovācijas un dažādu jauninājumu ieviešanas procesi tik raiti nesokas. Tas arī ir galvenais mīnuss,” saka Bērziņa-Veita.

Viņa stāsta, ka attiecībā uz klientu spēju norēķināties problēmu nav, jo sākotnēji vairāki klienti teikuši, ka nevarēs maksāt par pakalpojumiem, taču tas dzīvē nepierādījās un pašreiz viss ir normāli.

“Mēs, protams, cenšamies ievērot visas drošības prasības. Ja sākotnēji tas bija tāds kā šoks, kad darbiniekiem bija ieradušies radi no Briseles, tad arī bija uzstādījums, ka šiem darbiniekiem ir jāstrādā attālināti. Ja sākumā par to bija tāds šoks, tad tagad tas ir tā normāli. Ja darbinieks kaut kur brauc vai arī kaut kur ballējas, tad viņš jau pats zina, ka ir jāpaņem pauzīte un jāstrādā attālināti. Un tieši tāpēc mūsu uzņēmumā tīri veselības ziņā nav nekas mainījies. Mēs ļoti pievēršam uzmanību, lai visi drošības līdzekļi būtu pieejami, ir noslēgti arī attiecīgie līgumi. Tagad mēs esam labāk apbruņojušies, nekā tas bija pirms šīs Covid situācijas,” norāda Bērziņa-Veita.

Jautāta, vai šī Covid situācija ir ietekmējusi uzņēmuma finansiālo situāciju, Bērziņa-Veita norāda, ka nav nekādas ietekmes. Norēķini notiek laicīgi, un visi projekti, kas bija paredzēti, ir attīstības fāzē vai arī jau pabeigti. “Vienu brīdi pašā sākumā varbūt bija kāds apjukums ar piegādēm vai rezerves daļām, bet tas pakāpeniski atrisinājās.”

Bērziņa-Veita saka, ka viņas uzņēmums neuzskata, ka pašreizējā situācija ir krīze.

“Varbūt šī ir situācija, kas mums liek domāt citādāk un pielāgoties, bet arī ikdienā rodas situācijas, kad ir nepieciešams pielāgoties. Nekas nav jāpārvar, un esam ieguvuši jaunas prasmes un uzlabojuši savas IT lietas, ka varam strādāt attālināti, tādēļ varam teikt, ka šī situācija mums pat ir nākusi par labu,” pauž Bērziņa-Veita.

Runājot par to, vai tiem cilvēkiem, kas nevar strādāt attālināti ir mainījies darba režīms, “Salaspils siltums” vadītāja atbild noliedzoši, jo šiem darbiniekiem nav saskares citam ar citu.

“Ja mēs runājam par dežūroperatoriem, viņi daudz laika pavada svaigā gaisā, un teritorijā ir daudz darba. Mums liela daļa procesu ir automatizēti, un, ja kaut kā vajadzētu pāriet attālinātā režīmā, to varētu izdarīt. Mums ir tikai pieci tādi cilvēki, kas nevar savu darbu veikt attālināti, pārējie visi var. Mums ir ļoti lielas un plašas teritorijas, un, ja kādam speciālistam ir jāierodas uz vietas, tad tā saskare tāpat nenotiek. To var nodrošināt,” saka Bērziņa-Veita.

Savukārt citiem uzņēmējiem šajā laikā “Salaspils siltuma” vadītāja iesaka izmantot iespēju iemācīties kaut ko jaunu, nebaidīties mēģināt - nekas traks nav noticis un tā ir situācija, kam jātiek pāri.

Projekta ietvaros tiek runāts par jauno situāciju, kas radusies Covid-19 dēļ, kā mainījies uzņēmumu darbs, kādi ir zaudējumi un vai šī krīze ir devusi iespēju arī iemācīties ko jaunu, kas varētu palīdzēt turpmākajā uzņēmuma darbībā. Šajā projektā uzņēmēji dalīsies pieredzē un ieteiks, kā rīkoties, lai vieglāk pārvarētu krīzi, tādējādi rādot savu uzņēmējdarbības mākslu, kā tikt galā ar sarežģīto situāciju.

"Uzņēmējdarbības māksla" - tas ir projekts, kurš parādīs, vai valsts atbalsta mehānismi ir palīdzējuši saglabāt darbiniekus un kādas ir nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistās mazie un vidējie uzņēmumi, kas šajā krīzē tiek uzskatīti par galveno "riska grupu".

Projekts top sadarbībā ar SEB banku.