/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
1927. gada novembrī Parīzes pelēkās ikdienas gaitas un noputējušo bohēmas garu uzspridzināja uz ielas izliktais plakāts par "šokolādes kaķēna" ciemošanos, ko pavadīs oriģināls džeza orķestris.
Tā bija tolaik nepazīstamā divdesmitgadniece Žozefīna Beikere, kura jau norūdītos parīziešus tomēr spēja pārsteigt ar pavisam svaigu un karstu dienvidu elpu.
Tiesa, pirms gada viņas uzstāšanas Vīnē tika vērtēta dažādi, drīzāk gan ar neizpratni un nosodījumu, jo tumšas rases sievietes nebija ierasts celt uz zvaigžņu pjedestāla.
Sociāldemokrāti vērsās pret dejotāju pat ar preses starpniecību, nosaucot to par klaju bezkaunību un absurdu.
Tomēr ar Parīzes dumpiniecisko garu un neremdināmajiem meklējumiem pēc eksotikas bija pavisam citādi. Pēc Žozefīnas šova, kurā viņa parādījās banānu svārciņos, "Moulin Rouge" publika ilgi stāvēja kājās, svilpjot un skaļi aplaudējot.
Parīzes elite bija tumšādainās dīvas neatkārtojamās dejas savaldzināta. Jā, te viņa dzima - jauna skatuves zvaigzne, Žozefīna Beikere.
Žozefīnas dabas dotā spēja ātri kustināt gurnus, sava veida aizsākums mūsdienu tverkam (deju elements ar aktīvu pēcpuses kustināšanu), aptumšoja daudzus prātus, liekot hipnozē vērot, kā kustas banānu svārciņi.
Tā laikmeta mākslinieki un intelektuāļi viņu dēvēja par "Melno Venēru", "Melno pērli", "Bronzas Venēru" un "Kreolu dievieti".
Skaties video!
Publika nezināja, ko iesākt ar Žozefīnas magnētisko pievilcību, erotiskumu un vienlaikus savu riebumu. Beikeres laikabiedre, antropoloģe Ešija Robesone to nosauca par "smieklīgi vulgāro ... vicināšanu", bet rakstnieks Ernests Hemingvejs viņu atcerējās kā "sensacionālāko sievieti, kādu kāds jebkad redzējis. Vai kādreiz redzēs".
"Tolaik sabiedrība dzīvoja vājprāta laikmetā - bija pieejams viss, ko sirds kāroja, - kokaīns, heroīns, opijs, čarlstons, mūzika, meitenes, džezs, alkohols...
Tas bija ārprāts, un Žozefīna kļuva par visa šā laika iemiesojumu, personifikāciju un notifikāciju," stāsta Džozefīnas adoptētais dēls Žans Klods Beikers.
Žozefīna saņēma 14 000 mīlas vēstuļu un 2000 precību piedāvājumu. Pasaule bija traka pēc viņas.
Beikere bija ne tikai dejotāja, viņa bija pirmā pazīstamākā tumšādainā Holivudas aktrise, komiķe, dziedātāja, pilsonisko tiesību pioniere, franču spiedze, pilote un pat personīgā restorāna saimniece.
Ir kāds amizants fakts, kas piestāv banānu svārciņu īpašniecei. Runāja, ka viņa kara laikā bēgusi no Parīzes, iepriekš sagādājot grūti iegūstamo benzīnu pietiekamā apjomā un to uzglabājot dienai, kad būs jābēg no nacistiskās Vācijas armijas. Kā? Šampanieša pudelēs! Kā zināms, Žozefīne baudīja ļoti daudz šampanieša, tāpēc neviens ne acu nepamirkšķināja, redzot viņas bagāžnieku piekrautu ar dzirkstošo laimi.
Kā dejotāja Beikere izmantoja savu seksualitāti un hiperaktivitāti, lai manipulētu ar seksistu un rasistu fantāzijām, un izmantoja tās, izveidoja sev platformu, kura nojauc sociālās kastas un stereotipus.
Žozefīna un viņas banānu svārciņu deja tapa kā ikona un simbols džeza un art deco laikmetam, tāpēc aizvien tiek simboliski attēlota mākslā.
Karikatūrās
Mākslas darbos
Rotājot grāmatu vākus
Ielu mākslas darbos
Arī Žana Pola Gotjē modes skatē
Skulptūrās
Aizvien populārākajos burleskas naktsklubos tiek iestudēta Žozefīnas Beikeres slavenā banānsvārciņu deja.