Kas kopīgs Latvijas minibankai ar Krievijas miljardieri? (12)

2007.gada siltā jūnija dienā Rīgas lidostā pulcējās bariņš žurnālistu. Viņi cerēja ieraudzīt vienu no tobrīd Krievijas bagātākajiem cilvēkiem Oļegu Deripasku, kurš ar privāto lidmašīnu ieradās uz tobrīd pasaulē vadošā alumīnija ražotāja holdinga RUSAL padomes sēdi. Tam bija tradīcija rīkot padomes sēdes dažādās Eiropas pilsētās, un šoreiz izvēle bija kritusi par labu Rīgai. 

Ar vairākām privātajām lidmašīnām Latvijas galvaspilsētā nolaidās arī Deripasku pavadošais personāls un pārējie padomes locekļi. Deripasku gan žurnālistiem sastapt neizdevās, jo viņu VIP klientu busiņš aizveda tieši pie īrētā Mercedes Benz un oligarhs aizbrauca, pirms kāds paspēja ko pajautāt. 

Deripaskam daļēji piederošā Austrijas kompānija Strabag tobrīd būvēja Pārdaugavā topošos Z-Torņus. Taču šis Latvijas mērogiem lielais objekts bija nieks iepretim viņa biznesa vērienam. 

Deripaskas dibinātajā holdingā Basic Element, kura daļa ir RUSAL, ietilpa ne tikai alumīnija ražošana, bet arī enerģētikas, mašīnbūves un celtniecības firmas visā pasaulē. Forbes viņa īpašumu vērtību 2008.gadā lēsa ap 16,8 miljardiem ASV dolāru un minēja kā bagātāko cilvēku Krievijā (un 9. bagātāko pasaulē). Starta kapitālu Deripaska ieguva juku 90.gados, bet statusu nostiprināja, ieprecoties Krievijas pirmā prezidenta Borisa Jeļcina ģimenē. 

Deripaska nav slēpis lojalitāti arī esošā prezidenta Vladimira Putina administrācijai, piemēram, investējot miljardu ASV dolāru Soču olimpiādei vajadzīgos objektos. Viens no ASV sankciju iemesliem pret Deripasku ir aizdomas, ka miljardieris palīdzējis Putinam atmazgāt naudu, ko viņš noliedz un par ko tiesājas. 

Tagad, vairāk nekā desmit gadu pēc Deripaskas īsās vizītes Rīgā, atklājies, ka oligarhu ar Latviju saistīja vēl kāda būtiska saikne. Izskatās, ka caur mazzināmu Latvijas banku - Expobank (tobrīd LTB Banka) un čaulu kompānijām Deripaska apmaksāja lobistus Vašingtonā, vairākas privātās lidmašīnas, biroja un privātmājas nomu Ņujorkā un nekustamo īpašumu biznesu Melnkalnē.

To rāda nopludināti ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) dokumenti, kas Re:Baltica rīcībā nonākuši starptautiska žurnālistu sadarbības projekta FinCEN Files ietvaros. Tā pamatā ir ASV bāzētu banku vairāk nekā 2100 ziņojumi ASV finanšu uzraugam par aizdomīgiem pārskaitījumiem (suspicious activities reports jeb SARs), kas iesniegti no 2000. līdz 2017. gadam. Ar mediju partneriem no visas pasaules ar šiem datiem dalījās viens no ASV vadošajiem digitālajiem medijiem BuzzFeed News un nevalstiskā pētnieciskās žurnālistikas organizācija ICIJ. (Vairāk par projektu lasīt šeit).

Nopludinātie dokumenti liecina, ka caur Expobank no 2002. līdz 2016. gadam saistībā ar Deripaskas biznesu pārskaitīti vismaz trīs miljardi ASV dolāru, liecina Re:Baltica aprēķins. 

Par šiem darījumiem ASV finanšu uzraugam ziņoja starptautiskās bankas, kurās Latvijas bankām bija tā dēvētie korespondentkonti norēķiniem dolāros. Lielajām bankām likās aizdomīgi, ka nav skaidri redzama naudas izcelsme, masveidā izmantotas tā dēvētās čaulas firmas vai arī nauda skaitīta caur Latviju, kas šīm bankām skaitījās “augsta riska jurisdikcijas” valsts. 

ASV finanšu uzraugs regulāri saņēma ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem (ne tikai Deripaskas) caur virkni Latvijas banku, kuru pamatbizness bija ārvalstu klientu apkalpošana - BlueOrange Bank (iepriekš Baltikums Banka), Expobank, Reģionālā Investīciju banka, Rietumu Banka, kā arī nu jau slēgtās ABLV, PNB Bank (iepriekš Norvik banka) un Trasta Komercbanka.

Summas, par kurām ASV reģistrētās bankas ziņoja, ir iespaidīgas. Piemēram, saistībā ar Expobank vien viena no vadošajām ASV bankām - The Bank of New York Mellon - ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem 29 miljardu ASV dolāru apmērā. 

Villas, lidmašīnas un lobisti Vašingtonā

Vasaras vakaros Melnkalnes pilsēta Kotora kļūst par tūristu magnētu. Ar kruīza kuģiem ierodas atpūtnieki, lai baudītu sauli, seno ostas pilsētu un Adrijas jūras skaistās pludmales.

Iespaidīgo atpūtas kompleksu Platamuni vietējā prese nosaukusi par Deripaskas vasaras māju. Video: MANS/Melnkalne

Šo skaistumu - un tā piedāvātās iespējas nopelnīt - novērtējis arī miljardieris Deripaska. Ar viņu saistīta čaulas firma ar kontu Expobank pastarpināti ir īpašniece diviem dārgiem īpašumiem ekskluzīvajā Kotoras rajonā.

Uz viena slejas iespaidīgs atpūtas komplekss Platamuni -  divas marmora pilis, deviņas mazākas viesu mājas un 500 m2 liels baseins. Vietējā Melnkalnes prese to nosaukusi par Deripaskas vasaras māju. Tajā plānots uzbūvēt arī helikopteru nosēšanās laukumu, lai viesi diskrēti varētu ierasties teritorijā, ko no apkārtējo acīm norobežo piecus metrus augsta mūra siena un diennakts apsardze. 

Turpat netālu ar Deripasku saistīts vēl viens vērtīgs īpašums. To veido meži, kas robežojas ar divām populārām vietējām pludmalēm, liecina Melnkalnes uzņēmumu un zemes īpašumu reģistru dati. Šeit iecerēts uzbūvēt piecu zvaigžņu viesnīcu, luksusa villas, restorānus un spa centru. 

Abi vērtīgie īpašumi pastarpināti pieder firmai Tangril Equities Limited, kurai bija konts Expobank. (2019.gada rudenī firma mainīja nosaukumu uz Advante Management Corp.). Tās īpašniekus nevar noskaidrot, jo firma reģistrēta Britu Virdžīnu salās, kas izceļas ar augstu slepenību. Deripaska nesniedza atbildes ne uz Re:Baltica jautājumu, vai viņš bija Tangril Equities Limited īpašnieks, ne arī citiem jautājumiem par konkrētiem pārskaitījumiem, kas minēti šajā rakstā. 

Taču caur Tangril Equities Limited kontu veikti pārskaitījumi citām firmām, kas saistītas ar Deripasku. 

Piemēram, gandrīz 8 miljoni ASV dolāru maksāti par divu Gulfstream G550 lidmašīnu izmantošanu Deripaskas un viņa  kontrolēto uzņēmumu vadības vajadzībām. Jaunu šādu lidmašīnu cena ir ap 50 miljoniem eiro, un tās izpelnījušās turīgu cilvēku atzinību ar krāšņo interjeru un spēju veikt lielus attālumus bez degvielas uzpildes. 9,5 miljoni ASV dolāru samaksāti par trešās Gulfstream G550 lidmašīnas īri kādai citai čaulas firmai arī ar kontu Expobank. Tā piederēja sievietei ar tādu pašu vārdu kā oligarha mātei - Valentīna Deripaska, liecina OffshoreLeaks datu bāze.

Čaulu firmas ar kontiem Expobank apmaksāja Deripaskas lobistus Vašingtonā. Viņu  uzdevums bija atrast sadarbības partnerus viņa biznesam, dabūt vīzu ieceļošanai ASV un veidot Krievijas - ASV attiecības. 

Lobistu firma Endeavor Law Firm pārstāvēja miljardieri ne tikai kā privātpersonu, bet arī “Krievijas prezidenta ekonomikas konsultantu” un viņa vārdā sazinājās ar virkni ASV amatpersonu, tostarp no tā brīža viceprezidenta Džo Baidena biroja, liecina ASV lobistu datu bāze. 

Šiem pašiem lobistiem tobrīd bija vēl viens ietekmīgs Krievijas klients - ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš arī lobēja vīzas izsniegšanu Deripaskam. No 2010. līdz 2014. gadam par Deripaskas interešu lobēšanu lobistiem samaksāja vismaz 2,6 miljonus dolāru, liecina FARA dokumenti. Dokumentos norādīts, ka Lavrovs par lobistu padomiem neesot maksājis. Vai tas nozīmē, ka Deripaska apmaksāja arī Lavrova rēķinus, Re:Baltica neizdevās noskaidrot. Uz firmas elektronisko pastu nosūtītie jautājumi palika bez atbildes. 

Tas, ka Deripaska rīkojies kā “Krievijas valdības oficiālais pārstāvis”, bija viens no iemesliem, kādēļ 2018.gadā ASV viņu iekļāva sankciju sarakstā kopā ar vēl virkni Putina ēras oligarhu. Kā papildu iemesls sankcijām norādīta arī publiski izskanējusī informācija, ka “Deripaska kukuļojis valdības pārstāvi, pasūtījis kāda uzņēmēja slepkavību un viņam bija saites ar Krievijas organizētās noziedzības grupu”.

Oligarhs pats tās sauc par “nepatiesām baumām” un tiesājas par sankciju atcelšanu. Uz spēles likts daudz, jo bankas iesaldēja ne tikai viņa privātos, bet arī uzņēmumu kontus. Tiesas dokumentos Deripaska žēlojas, ka sankciju rezultātā viņa biznesa vērtība samazinājās par 7,5 miljardiem ASV dolāru jeb 81%. Oligarham vajadzēja atteikties no savām lidmašīnām. Pēc gada Deripaskas uzņēmumus izņēma no sankciju saraksta, jo viņš tajos samazināja dominējošo ietekmi. Taču viņš joprojām netiek klāt dividendēm, kamēr pats atrodas sankciju sarakstā.

Kā rīkojās  Expobank pēc Deripaskas iekļaušanas sankciju sarakstā, nav zināms, jo ziņas par klientiem ir konfidenciālas. Nopludinātie ASV finanšu uzrauga dokumenti rāda, ka ar Deripaskas biznesu saistītie pārskaitījumi Expobank tika veikti vēl 2016.gadā. Kad divus gadus vēlāk miljardieri iekļāva ASV sankciju sarakstā, bankai darījumu attiecības ar viņu vajadzēja pārtraukt vai vismaz iesaldēt.

“Mēs darām visu, ko no mums prasa likums,” Re:Baltica lakoniski atbildēja bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš. 

Expobank un tās ietekmīgie klienti

Mūra žoga ieskauta, Expobank atrodas vēsturiskā ēkā prestižā Rīgas rajonā un drīzāk atgādina vienu no apkārtējām vēstniecībām, nevis finanšu iestādi. Tikpat diskrēta kā bankas nosaukuma plāksnīte pie sētas ir arī pati banka. 

Expobank Latvijā ir sena vēsture. Tā dibināta uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar nosaukumu Tirdzniecības banka. Krievijas oligarhus kā klientus tā ieguva 2000. gadu sākumā, kad par tās īpašnieci kļuva viena no lielajām Krievijas bankām MDM-Bank. Deripaska bija tās padomē. 

MDM-Bank nopirka banku īsi pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā. Tā kalpoja kā tilts naudas izskaitīšanai no Krievijas uz Rietumiem. Latvijas baņķieru krievu valodas un kaimiņu biznesa tradīciju pārzināšana bija papildu bonuss.

“Bankai Ņujorkā, iespējams, naudas saņemšana no bankas Latvijā sagādāja mazāk galvassāpju nekā no Maskavas,” Re:Baltica min finanšu noziegumu eksperts Toms Kītings no domnīcas RUSI.

Pēc Krievijas un Gruzijas bruņotā konflikta 2008.gadā ASV sāka piegriezt skrūves krievu oligarhiem un stingrāk uzraudzīt naudas izcelsmi. 2008.gada rudenī Wall Street Journal ziņo, ka ASV un Anglijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē Deripaskas saistību ar 57,5 miljonu ASV dolāru pārskaitījumu no MDM-bank Krievijā. Caur Latvijas Expobank (tobrīd Latvijas Tirdzniecības Banka) naudu izskaitīja kārtējā čaulas firma, kas bija saistīta ar alumīnija holdingu RUSAL. Viens no naudas saņēmējiem bija kārtējais lobistu birojs Vašingtonā.  

Darījumam uzmanību pievērsa arī Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID), liecina noplūdušie ASV finanšu uzrauga dokumenti. 2008.gadā latvieši lūdza ASV kolēģiem izsniegt informāciju par pārskaitījumā iesaistītajām firmām un pašu Deripasku. Gadu vēlāk FinCEN atbild, ka “neatrada informāciju, kas liecinātu, ka ASV tiesībsargājošās iestādes tobrīd izmeklētu attiecīgos subjektus”. Desmit lapaspušu garajā dokumentā uzskaitīti konkrēto firmu pārskaitījumi. Vai šī informācija rezultējās konkrētā darbībā Latvijā, FID atteicās Re:Baltica izpaust.

Vēl viens skandāls, kurā pieminēta mazzināmā Latvijas banka un kas liecina par tās ietekmīgajiem klientiem, ir leģendāra tiesas prāva starp Krievijas oligarhiem Borisu Berezovski un Romānu Abramoviču pirms desmit gadiem Londonā. Tajā atklājās, ka viens no vadošajiem Krievijas naftas uzņēmumiem Sibneft Latvijas banku izmantoja nodokļu optimizācijai, ietaupot miljoniem dolāru. 

Bez jau minētajiem oligarhiem, nopludinātie ASV finanšu uzrauga FinCEN dokumenti rāda, ka Expobank klienti bija arī firmas, kas saistītas ar ēģiptiešu miljardieri, celtniecības un telekomunikāciju tehnoloģiju Orascam Group vadītāju Nagibu Savirisu (Naguib Sawiris) un vēl vienu Krievijas miljardieri - Suleimanu Kerimovu (Suleyman Kerimov). Politiķi 2018.gadā ASV iekļāva sankciju sarakstā, jo viņš  it kā bija nelegāli koferos ievedis Francijā simtiem miljonu eiro, un par tiem pircis villas. 

Neskatoties uz šiem faktiem un regulārajiem starptautisko banku ziņojumiem ASV finanšu uzraugam, Expobank līdz šim nav izpelnījusies plašu preses uzmanību. Vietējais banku uzraugs to divreiz sodījis par klientu nepietiekamu pārbaudi. 2014.gadā tā tika cauri ar brīdinājumu, bet gadu vēlāk samaksāja sodu 105 000 eiro apjomā. Tas sakrīt ar laiku, kad regulators sodīja virkni Latvijas banku, jo pieauga starptautiskais spiediens klientus stingrāk uzraudzīt. 

“Tas laiks vispār bija lūzuma punkts, kad banku sektors sāka ļoti mainīties. Nesen dzirdēju labu salīdzinājumu. Ja prasītu, kādā auto sēdeklītī sēdējāt, kad bijāt maza, teiksiet: tad vispār nebija sēdeklīšu, pat drošības jostu nebija. Tad tas likās normāli. Tagad tie bērni ir tā iepakoti. Kā pasaule mainās!” - skaidro Legzdiņš videokonferences zvanā, kas notiek vēl koronavīrusa izraisīto ierobežojumu laikā. Sarunā piedalās arī bankas advokāts, kurš uzmana, lai Legzdiņš nejauši neizpaustu konfidenciālu informāciju.

Pēc sodiem mainījās Expobank biznesa virziens. No nerezidentiem tā pārorientējās uz vietējo uzņēmumu kreditēšanu. Legzdiņš stāsta, ka saskatījuši jaunu biznesa nišu un gribējuši attīstīt Latvijas tautsaimniecību. Biznesa virziena maiņa neesot bijusi saistīta ar striktākām prasībām klientu pārbaudē.

“Vismaz Latvijas Expobank nav saistīta ar politiskiem notikumiem pasaulē vai Latvijā,” stāsta Legzdiņš.

Vai kāds no bankas klientiem iekļauts sankciju sarakstos, Legzdiņš tieši neatbild: “Neteikšu ne jā, ne nē.” Viņš arī atsakās izpaust, cik lielu daļu no bankas pašreizējiem klientiem veido nerezidenti.  

Swedbank iesaukums

Legzdiņš bankā strādā astoņus gadus. Pirms tam uzkrājis pieredzi zviedru Swedbank, kas ilgu laiku tika minēta kā labās biznesa prakses piemērs iepretim vietējiem mazgātājiem (līdz 2016.gadā arī saņēma gandrīz 1,4 miljonu eiro naudas sodu par nepietiekamu klientu uzraudzību un 2019.gadā izvērsās skandāls par šaubīgiem klientiem Baltijas filiālēs).

Augstus amatus Expobank ieņēma arī bijušie Swedbank vadītāji Ingrīda Blūma un Māris Avotiņš. 

Gadu pēc aiziešanas no Swedbank, 2007.gadā, Blūma kļuva par padomes locekli Ursa Bank Novosibirskā. Viens no tās akcionāriem bija arī MDM Bank līdzīpašnieks, Krievijas baņķieris Igors Kims. Viņš Blūmu uzrunājis šim darbam. Kopš 2012.gada Kims ir arī vienīgais Latvijas Expobank īpašnieks. Viņš to izpirka no MDM Bank un pārdēvēja par Expobank - līdzīgi kā viņam piederošās bankas Krievijā, Čehijā un Serbijā.

“Viņš gribēja ieviest Ursa Bank Eiropas līmeņa banku vadības sistēmu, tādēļ uzaicināja mani kļūt par padomes locekli,” stāsta Blūma. Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa kļuva arī par Expobank padomes locekli Latvijā. Blūma stāsta, ka viņas pienākumos ietilpa bankas vadības sistēmas izstrāde, tādēļ par konkrētiem klientiem viņa neesot zinājusi. 

Līdzīgu motivāciju min arī Māris Avotiņš, kurš no 2011.gada bija Expobank valdes priekšsēdētājs Latvijā un pēc tam Čehijā. 

“Mērķis bija izveidot finanšu grupu Eiropā, kas apkalpotu tirdzniecības un ražošanas uzņēmumus. Man tas šķita interesanti, tādēļ pievienojos,” stāsta Avotiņš. Viņš Expobank atstāja pirms trim gadiem, jo pēc Krievijas agresijas Ukrainā mainījās situācija finanšu jomā, kļuva stingrāki banku darbības ierobežojumi un līdz ar to mazāk iespēju izaugt. “Man vairs nebija interesanti,” stāsta Avotiņš.

Pagājušajā gadā Expobank bija mazākā no Latvijas 15 bankām, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās aktīvi bija gandrīz sešas reizes mazāki nekā tās zelta oligarhu laikos. Un neizskatās, ka vismaz tuvākajā laikā tie varētu atgriezties.

Raksta tapšanā piedalījās Lazar Grdinic (Melnkalne/MANS).