Uzsverot prevencijas būtiskumu, Ābele skaidroja, ka gan statistikas dati, gan jomas pētnieki norāda uz nepieciešamību uzvedības uzlabojumus panākt jau tad, kad bērns vēl ir pirmsskolas vecumā.
"Tad tiešām, veicot intervenci, ir iespējams panākt uzvedības izmaiņas," sacīja Ābele. Viņš turpināja, ka vēlākā vecumā, proti, no 16 gadiem, būtisku uzlabojumu panākšana kaut vienā no pieciem gadījumiem tiek uzskatīta par labu iznākumu.
Pēc Ābeles teiktā, patlaban lielākā prioritāte ir dažādu iestāžu un jomu apvienošanās, lai kompleksajam ar bērnu uzvedības korekciju saistītajam jautājumam rastu atbilstošus risinājumus. "Mums kopīgi jāsēžas pie viena galda, kas pieprasa vairāku nozaru sanākšanu kopā," skaidroja VBTAI priekšnieks.
Viņš uzsvēra, ka prevencijai ir jānostrādā visos etapos, lai tikai iespējami minimāls daudzums gadījumu "izkristu cauri" atbalsta pasākumiem. Pašā pēdējā posmā būtu primāri jānodrošina sociālā rehabilitācija, ieskicēja Ābele.
Pēc VBTAI vadītāja teiktā, bērnu tiesību aizsardzība aptver vairākas jomas, no kurām primārās ir labklājība, tieslietas, veselības aprūpe un iekšlietas, bet, tajā pašā laikā, nozīmīga būtu arī pat satiksmes un ārlietu jomu iesaiste. Vienlaikus būtiska loma ir arī pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.