Kāpēc izgāzās “Trukšņa dzīvokļa lieta”? (8)

Truksni un Krūmiņu KNAB aizturēja 2016.gadā. Viens no izmeklēšanas virzieniem bija saistīts ar mēra uzturēšanos Krūmiņa celtajā apartamentu kompleksā Turaidas ielā. Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma aizturētie klāstīja, ka lielākajā no dzīvokļiem Truksnis apmeties uz laiku, kamēr remontē viņa īrēto dzīvokli Bulduros.

Taču gan Truksnis, gan Krūmiņš noklusēja, ka politiķis par dzīvokli un tā iekārtojumu interesējās jau pusotru gadu pirms aizturēšanas un veda uz to mēbeles, pat ja tiešām pats tur tobrīd nedzīvoja. Tas izriet no KNAB dokumenta, ar kuru lieta izbeigta, neceļot nevienam apsūdzības.

Kvartāls vēl nebija pabeigts, kad Krūmiņš uzaicināja Truksni apskatīt kādu dzīvokli.

Tas fiksēts 2015.gada 18.martā ierakstītā telefonsarunā, kurā Truksnis atrodas ceļā uz dzīvokli un Krūmiņš dod norādes, kur apstāties, lai varētu mēram parādīt dzīvokli. 

Ap to laiku projekta oficiālā īpašniece – Krūmiņa meita Maija Krieviņa (tolaik - Čerņavska) – centās kompleksu nodot ekspluatācijā, bet ceļā stāvēja negatīvs Veselības inspekcijas atzinums. Krūmiņš liecībās KNAB neslēpa, ka mēģināja runāt ar Truksni, lai viņš ietekmē sev padotos domes darbiniekus.

Jūrmalas būvvaldes vadītāja Vita Zvejniece KNAB liecinājusi, ka neesot piekritusi pieņemšanai ekspluatācijā bez inspekcijas atzinuma, bet pēc Trukšņa spiediena bijusi spiesta pieņemšanu steidzināt. Zvejniece arī KNAB minējusi, ka spiediens no Trukšņa saistībā ar šo objektu bija sistemātisks.

Sazvanīta tagad, Zvejniece raidījumam mēra interesi raksturoja kā normālu. “Es tiešām negrasos neko noliegt, bet tajā pašā laikā izraut no konteksta, ka šis nu ir vienīgais objekts, ko priekšsēdētājs ir kontrolējis, tas ir pilnīgi nepamatoti. Par visiem lielajiem objektiem ir tikai normāli, ka pilsētas vadītājs zina, kādi ir lieli objekti pilsētā,” pauž Zvejniece.

No izmeklēšanā ierakstītajām telefonsarunām izriet, ka par vēl neuzceltajiem Turaidas ielas apartamentiem Truksnis tiešām bija labi informēts, un viņa ģimene arī, proti, kādā citā ierakstītā telefona sarunā Truksnis Krūmiņam lūdz iespēju izrādīt dzīvokli sievai un bērniem. 

Krūmiņš un viņa meita jau 2015.gada aprīlī – pusotru gadu pirms Trukšņa un Krūmiņa aizturēšanas - savā starpā runāja, ka objektā dzīvos Truksnis. Krūmiņa meita, piemēram, īsziņā prasīja, vai Trukšņa virtuvē liks tādas pašas flīzes kā pie Krūmiņa. 

Neilgi pēc objekta nodošanas ekspluatācijā Krūmiņa meita atdevusi Truksnim atslēgas, par ko īsziņā informēja tēvu.

Uz dzīvokli 2015.gadā sāka piegādāt Trukšņa pirktas mantas – vairākus dīvānus, galdu, bufeti - gandrīz 6000 eiro vērtībā. Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka 2016.gada pavasarī

Truksnis iegādājies paklāju 20 000 eiro vērtībā, kurš ticis piegādāts 38.dzīvoklī Turaidas ielā. Paklāja piegādātājus pazemes stāvvietā sagaidījis Truksnis pats.

Savukārt 2015.gada 27.oktobrī – tātad gadu pirms Truksnis oficiāli bija dzīvoklī apmeties - uzņēmēja Krūmiņa dēls Mārtiņš Krūmiņš atveda Truksnim zolītes galdu.

KNAB lēmumā, ar kuru lieta izbeigta, lasāms, ka, neraugoties uz visām šīm norādēm, biroja ieskatā pierādījumi nav pietiekami, lai apgalvotu, ka jau sākotnēji dzīvoklis nodots Truksnim bezatlīdzības lietošanā uz prettiesiskas vienošanās pamata.

KNAB lēmumu nekomentē, bet uzraugošais prokurors šādam iznākumam piekritis.

“Šeit vairāk vilkt garumā, manā skatījumā, nebija nozīmes. Mēs varam, protams, vēl pratināt vienu, otru, trešo, ceturto, piekto, sesto personu cerībā, ka kaut ko atradīs, bet izredzes uz to...” nogroza galvu virsprokurors Māris Leja.

Prokurors min, ka, pirmkārt,

jau sākotnēji netika precīzi noskaidrots, ar ko tad Truksnis par dzīvokļa izmantošanu vienojies - ar Krūmiņu, ar viņa meitu vai ar abiem diviem.

Proti, kuru saukt pie atbildības?

“Šis jau ir pamatu pamats, kas radīja būtiskus robus, lai varētu lemt jautājumu par lietas nosūtīšanu prokuratūrai. Diemžēl, kas attiecas uz šo jautājumu, operatīvajā ceļā [iegūtas] nekādas informācijas nav bijis. Līdz ar to atlika izmeklētājam strādāt ar viņam pieejamajām metodēm, kas ir ierobežotākas,” skaidro Leja.

Otrkārt, uzraugošais prokurors atzīmē, ka nebija skaidrs, vai Truksnis dzīvoklī dzīvojis no 2015.gada vai tikai interesējies par dzīvošanu. Viena no bijušajām domes darbiniecēm atcerējās, ka jau 2015.gada nogalē Truksnis darbā minējis, ka plāno risināt jautājumu par dzīvokļa īri vai iegādi Turaidas ielas kvartālā. Pilsētas būvvaldes vadītāja savukārt liecināja, ka Truksnis 2016.gada sākumā atklājis, ka viņam jau ir īres līgums.

Taču prokurors norāda, ka komunālie maksājumi neliecināja, ka dzīvoklī kāds būtu regulāri uzturējies līdz 2016.gada rudenim, kad Truksni aizturēja un viņš par īri par dažām nedēļām nekavējoties arī samaksāja prasītos 1714,52 eiro.

“Iespējams, tagad raugoties, KNAB varbūt nebija jāpasteidzas tik ātri. Ja būtu nogaidīts pēc tam, kad bija uzsākta faktiskā dzīvošana,

ja ļautu vēl padzīvot pāris mēnešus un skatītos, vai tie maksājumi tika maksāti vai nē, varbūt aina būtu citādāka,”

saka Leja un atzīmē, ka šī nebūt nav vienīgā lieta, kurā, viņaprāt, ne līdz galam noskaidroti apstākļi operatīvās lietas ietvaros rada problēmas aizpildīt robus vēlāk lietu izmeklējot.

Pēc izmeklēšanas rezultāta raidījums secina, ka valsts amatpersona var vairāk kā gadu iekārot sev dzīvokli, par to nemaksājot īri – vismaz nav ziņu par jebkādiem maksājumiem līdz 2016.gada oktobrim -, bet amatpersonu sodīt nevar, kamēr tā tur patiešām nedzīvo.

Truksnis intervijai “de facto” nepiekrita, tās vietā atsūtot lakonisku komentāru: “Jau daudzkārt esmu teicis, ka neviena no man izvirzītajām apsūdzībām nav bijusi pamatota. Precizējošus jautājumus par izbeigto kriminālprocesu jautājiet iestādēm, kuras procesu uzsāka un izbeidza.”

Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis un domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms (“Tev, Jūrmalai”) atceras, ka jau 2015.gadā bija saņēmis signālus, ka Truksnim Turaidas ielas apartamentos ir rezervēts dzīvoklis. Kronblūms atgādina, ka tieši Trukšņa laikā dome pieņēma kvartāla īpašniekam izdevīgus lēmumus:

“2016.gadā tika pieņemti grozījumi, kas ļāva šo tikko uzcelto viesnīcu pretēji jebkurai loģikai pārveidot par daudzīvokļu namu.

Nebija solīto darba vietu un nodokļi bija 40 tūkstoši eiro mīnusā,” saka Kronblūms

Trukšņa darbībās KNAB saskatījis iespējamas interešu konflikta pazīmes, taču

arī administratīvi Truksni sodīt nevar, jo izmeklējot krimināllietu, administratīvā pārkāpuma procesā iestājies noilgums.