Policija: Rebenoks sists ar dēļiem; nolaupīti dārgi rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi (60)

Viņš stāstīja, ka laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties pa tām no pagalma puses. Policija gan vēl skaidros, vai ielaušanās pa durvīm notikusi pirms saimnieku atgriešanās vai jau pēc tam. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Rebenoka partneris veterinārārsts

Ingus Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts.

Teritorijā nav bijusi uzstādīta videonovērošana un mājā tobrīd nav bijusi ieslēgta signalizācija. Noziegumā cietušais Rebenoka partneris policijai skaidrojis, ka signalizācija tikusi ieslēgta salīdzinoši reti, kad mājas iemītnieki devušies ilgstošā prombūtnē.

Saskaņā ar sniegtajām liecībām, uzbrucēji bijuši trīs, tērpti viscaur melnā, ar maskām galvā un cimdos. Divus mājās esošos vīriešus viņi situši ar rokām, kājām un turpat pagalmā atrastiem terases apdares dēļiem, no kuriem vienu policija pēc tam atradusi aptuveni 200 metrus no nozieguma izdarīšanas vietas.

Viens cietušais vīrietis - Rebenoks - no gūtajām traumām miris.

Upuru sasiešanā noziedznieki bija izmantojuši vadu. Notikuma vietā policija konstatējusi cīniņu pēdas, taču detalizētāk Ruks neskaidroja, cik ļoti Rebenoks un viņa partneris pretojušies.

Laupītāji aiznesuši sev līdzi dārgu rokaspulksteņu kolekciju un juvelierizstrādājumus, tai skaitā gredzenus un aproču pogas, pastāstīja Ruks, kurš gan izmeklēšanas interesēs neatklāja, kādā veidā noziedznieki notikuma vietu pametuši.

No noziegumā cietušā vīrieša liecībām izriet, ka

uzbrucēji runājuši krievu valodā un divi bijuši aptuveni 1,75 centimetrus gari, bet trešais aptuveni 1,85 centimetrus garš.

Uzbrucēji bijuši kalsnām miesas būvēm, lai gan divu noziedznieku ķermenis liecinājis arī par sportiskām aprisēm.

Lai arī policija izvirzījusi un strādā pie divām galvenajām versijām, proti, noziegums paveikts laupīšanas nolūkā vai arī saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību, Ruks norādīja, ka patlaban noziegums neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības.

Policijas pārstāvis arī norādīja, ka Rebenoka kolēģa, jurista

Mārtiņa Krieķa izsludinātā 20 000 eiro atlīdzība par slepkavu atrašanu var palīdzēt.

"Atlīdzības izsludināšana nav aizliegta," piebilda Ruks.

Pērn martā Rebenoks, vēl esot "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs, vērsās pie Valsts policijas toreizējā priekšnieka Inta Ķuža un Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta saistībā ar viņam izteiktiem draudiem dzīvībai. Sarunā ar aģentūru LETA advokāts toreiz neizpauda ne draudu veidu, ne draudu izteicēju. Savukārt Valsts policijā aģentūrai LETA tolaik apstiprināja, ka ir saņemts Rebenoka iesniegums un notiek tā izvērtēšana.

Šodien Valsts policijas Rīgas reģiona priekšnieks Juris Šulte žurnālistiem norādīja, ka Rebenoks bija vērsies policijā par kādu interneta komentāru vienā no portāliem. Policija kriminālprocesu atteicās sākt, jo nebija nozieguma sastāva pazīmju. Komentāra rakstītāju policija noskaidroja, bet viņš to bija darījis emociju uzplūdā.

Ruks arī skaidroja, ka Latvijā šāda veida noziegumi ar tik letālām sekām notiek reti. Policija gan izmeklēšanā analizējot arī iepriekš reģistrētās laupīšanas privātīpašumos, taču likumsargi pagaidām atturas šo noziegumu sasaistīt ar kādu citu.

Policija Rebenoka slepkavības lietai piesaistījusi labākos speciālistus,

tomēr nekādu politisku spiedienu tās izmeklēšanā likumsargi neizjūtot un arī tādam nepakļaušoties.

Latvijā gadā notiek 20 līdz 28 laupīšanas no mājokļiem

Latvijā vidēji gadā notiek 20 līdz 28 laupīšanas no mājokļiem, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.

Letāls iznākums šāda veida laupīšanām nav vērojams bieži, piebilda Šulte.

Šogad VP Latvijā reģistrējusi 54 slepkavības, no kurām 47 ir atklātas. Pērn valstī tika pastrādātas 76 slepkavības, no kurām 66 tika atklātas.

Šulte ir pārliecināts, ka Latvijas sabiedrība var justies droši un Latvija ir viena no drošākajām valstīm Eiropā, taču par mājokļa drošību ir jārūpējas un iedzīvotājiem esot jāizvērtē, vai tie pārmērīgi nedemonstrē savu bagātību sociālajos tīklos.