Hakeri, vēlēšanas un pasts. Donalds Tramps turpina sēt šaubas (7)

Aptaujājot amerikāņu ekspertus, portāls TVNET cenšas noskaidrot, cik drošas ir gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, kuras Covid-19 pandēmijas dēļ notiek neierastākos apstākļos.

Katrs štats balso pa savam - glābiņš vai problēma?

ASV ir federāla republika, tāpēc vairums valdības funkciju ir atstātas štatu ziņā. Tas attiecas arī uz balsu nodošanu ASV prezidenta vēlēšanās. Tas, starp citu, ir vienīgais politiskais amats (kopā ar viceprezidentu), kuru vēlē visa valsts. 

"Svarīgi saprast, ka ASV ir ļoti decentralizēta balsošanas sistēma un nav vienas nacionālās vēlēšanu komisijas, kura uzrauga Amerikas vēlēšanas," uzsver Hemlinas Universitātes politikas zinātnes profesors Deivids Šulcs. "Pat nacionālajās prezidenta vēlēšanās galvenokārt visu nosaka štati un štatu likumdošana."

"ASV konstitūcija nosaka dažas pamatlietas par vēlēšanām, un nacionālā likumdošana nosaka daudzus jautājumus, taču 50 atsevišķajiem štatiem ir pašiem savi noteikumi, kā rīkot vēlēšanas, kurš ir tiesīgs tur vēlēt un kā pieejami biļeteni. Katrs no 50 štatiem arī rīko savas vēlēšanas. Lai arī tas rada zināmu sajukumu, vienlaikus tas arī uzliek apgrūtinājumus mēģinājumiem krāpties vēlēšanās," norāda Šulcs.

Savukārt Mērilendas Universitātes profesors Tomass F. Šallers to pašu ASV vēlēšanu īpatnību drīzāk uzskata par problēmu. "Amerikas problēma ir tāda, ka federālā sistēma ļauj katram štatam pašam noteikt, kā norisināsies balsošana, un nav kopēja standarta. Dažos štatos joprojām ir vecas balsošanas mašīnas, kurām jānospiež slēdzis, dažos štatos ar zīmuli jāsavieno bultiņa, citur balsošana notiek ar datoriem," viņš martā stāstīja portālam TVNET. "Tā kā katrs štats balso pa savam, ir ļoti grūti ieviest vienotu drošas balsošanas standartu, kas savukārt amerikāņiem liek pamatoti bažīties un šaubīties - varbūt ir kādas neatbilstības?"

Hakeru uzbrukuma drauds

Somu kiberdrošības eksperts Harri Hursti 2006. gada dokumentālajā filmā "Hacking Democracy" parādīja, kā, izmainot dažas koda rindiņas atmiņas kartē, iespējams uzlauzt elektroniskās balsu skaitīšanas mašīnas un likt tām uzrādīt nekorektu balsojumu.

Šogad iznāca jauna HBO dokumentālā filma "Triecienu ķēde: ASV vēlēšanu kiberkarš" (Kill Chain: The Cyber War on America's Elections), kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā". Tajā Hursti atkal "uzlauž" tāda modeļa balsošanas mašīnu, kas joprojām tiek izmantota ASV vēlēšanās, un DEF CON ietvaros ar vairākiem desmitiem hakeru un datorspeciālistu pārbauda ASV vēlēšanu drošību.

Pēc 2016. gada vēlēšanām ASV Iekšzemes drošības departaments konstatēja, ka štatu balsošanas sistēmas kļuvušas par Krievijas hakeru mērķi. Departaments neatrada nekādus pierādījumus tam, ka hakeru aktivitāšu rezultātā būtu ticis izmainīts balsojums. 

"Mums ir ļoti decentralizēta balsošanas sistēma, kas nozīmē, ka rezultatīvs nacionāla mēroga hakeru uzbrukums ir praktiski neiespējams," saka Šulcs. "Vairumam štatu ir savas sistēmas, kā atpazīt hakeru darbības, un ir dažādi balsu pārskaitīšanas mehānismi gadījumā, ja rodas problēmas. Līdz šim nav bijis ticamu pierādījumu, ka hakeru uzbrukumi ir nopietna problēma ASV vēlēšanu kontekstā. Lielāka problēma ir dezinformācija, kas potenciāli var nākt pat no ārvalstu valdībām vai avotiem."

2016. gada priekšvēlēšanu laikā Krievija uzlauza demokrātu partijas e-pastus un publiskoja iegūtos datus. Tika izvērsta arī sociālo tīklu dezinformācijas kampaņa. Arī šogad pret abu galveno ASV partiju kampaņām tiek vērsti ārvalstu kiberuzbrukumi, paziņojusi kompānija "Microsoft".

Balsošana pa pastu

Covid-19 pandēmija ieviesusi korekcijas balsošanas procesā. Domājams, ka šogad lielāks skaits vēlētāju izvēlēsies balsot pa pastu. Tramps vasarā apgalvoja, ka balsu nodošana pa pastu pavēršot plašas iespējas krāpšanai un manipulācijām ar vēlēšanu rezultātiem. Sociālais tīkls "Twitter" divus viņa tvītus par šo tēmu marķēja kā "nepamatotus", novirzot lietotājus uz faktu pārbaudi par Trampa izteikumiem.

Tramps raksturoja balsošanu pa pastu kā "krāpniecisku" un prognozēja, ka "pasta [balsošanas] kastes tiks nolaupītas".

Šulcs norāda, ka Trampa izteikumi nav pamatoti. "Krāpšanās ar balsīm ASV praktiski nepastāv, un daudzi štati gadiem ilgi ļāvuši balsot pa pastu bez nekādām problēmām.

Tramps lielākoties ir melojis vai izgudrojis problēmas, kas saistītas ar balsošanu pa pastu, lai partejisku iemeslu dēļ sētu šaubas," viņš uzsver. 

Amerikāņu mediji norāda, ka Tramps un viņa ģimene gadiem ilgi balsojuši pa pastu; pēdējoreiz Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa šādā veidā Floridā savu balsi nodevuši vēl šī gada augustā.

Ja uzvarētāja paziņošana kavēsies

Ņemot vērā, ka šogad daudzi amerikāņu vēlētāji savas balsis nodos ar pasta starpniecību, rezultātu paziņošana, visticamāk, notiks ilgākā periodā, nevis kā parasti, kad uzvarētājs ir zināms jau vēlēšanu naktī. Tramps pagājušonedēļ atteicās solīt mierīgu varas nodošanu pēc 3. novembrī paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

"Iespējams, ka rezultātu publiskošana ilgākā laika posmā raisīs šaubas, taču ASV valda tik liela partejiskā šķelšanās, ka šaubas pastāvēs visdažādākajos scenārijos," prognozē Šulcs. "Liela politiskā šķelšanās bija 2000. gadā, kad Floridā tika pārskaitītas par [Džordžu] Bušu un [Alu] Goru nodotās balsis, taču mēs to pārdzīvojām.

Tomēr būtiska atšķirība ir tā, ka ne Bušs, ne Gors neuzbruka vēlēšanu leģitimitātei tādā veidā, kā to dara Tramps.

[Tramps] ir teju vienīgais, kurš izraisa visas pamata problēmas, kas saistītas ar šaubām un aizdomām [ASV prezidenta vēlēšanu sakarā]. Ļoti iespējams, ka dažviet balsis varētu nākties pārskaitīt, un mums ir paredzēti procesi, kā to izdarīt, taču nav šaubu, ka daudzi šo vēlēšanu noslēgumā būs dusmīgi."

Runājot par vēlētāju bažām un šaubām, Šallers uzsver, ka tās jo izteiktas būs gadījumā, ja abi kandidāti iegūs līdzīgu balsu skaitu. "Ja vēlēšanu uzvarētājam ir piecu vai sešu procentu pārsvars vai ja tas iegūst 350 vai 370 elektoru balsis kā Obama, tad, ja arī kādas nepilnības būtu bijušas, tas neko nebūtu mainījis. Taču ļoti saspringtās vēlēšanās, kur iedzīvotāju balsojuma uzvarētājs zaudē elektoru balsojumā kā Klintone, jebkādas iespējamās neatbilstības sēj šaubas," skaidro Šallers. "Un,

ja cilvēki netic korektai balsu saskaitīšanai, tas sāk sašūpot pašus demokrātijas pamatus. Tā ir problēma." 

Raksts tapis sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju.