Vai cilvēks joprojām evolucionē? (10)

Lai viestu skaidrību, 12 ekspertiem tika uzdots jautājums: vai cilvēks joprojām evolucionē? Visi vienbalsīgi atbildēja – jā. Tiesa, viņi saka, ka mēs, iespējams, pārprotam ideju par to, kas īsti ir evolūcija, vēstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

Evolūcija nav tas pats, kas dabiskā atlase

Evolūcija bieži tiek lietota kā sinonīms tādām frāzēm kā “izdzīvo stiprākais” vai “dabiskā atlase”. Tomēr tas nav pareizi.

Evolūcija vienkārši nozīmē pakāpeniskas pārmaiņas populācijā laika gaitā. Dabiskā atlase ir mehānisms, ar kura palīdzību var norisināties evolūcija. Tie mūsu akmens laikmeta senči, kuri spēja paskriet ātrāk, izvairījās tikt mamuta sabradāti, tāpēc tiem bija lielāka iespēja radīt pēcnācējus. Tā ir dabiskā atlase.

Laika gaitā cilvēce kopumā sāka skriet ātrāk. Tā ir evolūcija.

Evolūcija var norisināties bez dabiskās atlases

Akmens laikmetā iepriekšminētais varēja būt ar jēgu, bet vai mūsdienās? Mums nav jābēg no mamutiem, mums ir medikamenti, kas dziedē no slimībām, bet pārtiku varam nopirkt veikalā.

Dabiskajai atlasei ir nepieciešams “atlases spiediens” (piemēram, draudīgi mamuti). Ja mums šāda spiediena nav, vai tas nozīmē, ka esam pārstājuši evolucionēt?

Bez “atlases spiediena” evolūcija var norisināties citu mehānismu dēļ

Ilinoisas universitātes profesors Stenlijs Ambroizs skaidro, ka “katras izmaiņas gēnu proporcijās vai gēnu variantos laika gaitā var tikt uzskatītas par evolūciju. Gēnu varianti var būt funkcionāli ekvivalenti, tāpēc evolūcija automātiski nenozīmē uzlabojumus.”

Lai arī dažus gēnus var ietekmēt dabiskā atlase, daudzas izmaiņas mūsu DNS var neradīt jūtamu efektu. “Neitrālās” variācijas var arī izplatīties cilvēku populācijās ar cita mehānisma palīdzību, ko dēvē par ģenētisko novirzi (genetic drift).

“Ģenētiska novirze” ir nejauša: dažiem indivīdiem var nepaveikties un viņi var nomirt no iemesla, kam nav nekāda sakara ar viņu gēniem. Viņu unikālie gēnu varianti netiks nodoti nākamajām paaudzēm, tāpēc populācija mainīsies.

“Ģenētiskajai novirzei” nav nepieciešams “atlases spiediens”, un tā norisinās arī mūsdienās.

Cilvēkos dabiskā atlase notiek joprojām

Lai arī cilvēks savu dzīvi ir pamatīgi atvieglojis, tomēr mums apkārt joprojām norisinās dabiskās atlases procesi, kas nozīmē, ka tā nekur nav pazudusi.

Kā visiem zīdītājiem, arī cilvēka organisms var zaudēt spēju pārstrādāt pienu, kad beidzies zīšanas periods. Tas ir tāpēc, ka organisms pārstāj ražot laktāzes enzīmu. Dažās valstīs cilvēku populācijai ir izstrādājusies laktāzes ģenētiskā noturība, kas nozīmē to, ka cilvēkiem organismā laktāze izstrādājas visu mūžu.

Eiropas valstīs par laktāzes noturību mēs varam pateikties specifiskam gēnu variantam, ko dēvē par “-13910*T”. Izpētot šo gēnu variantu modernajos un antīkajos DNS paraugos, zinātnieki ir noskaidrojuši, ka tas kļuva biežāk sastopams pēc tam, kad cilvēki sāka pieradināt dzīvniekus, kas dod pienu.

Tas ir dabiskās atlases piemērs, kur “atlases spiedienu” esam radījuši mēs paši, proti, mēs sākām dzert pienu, tāpēc mūsu organisms evolucionēja, lai varētu to pārstrādāt.

Evolūciju nevar apturēt

Tātad evolūcija var norisināties tādu mehānismu kā dabiskā atlase un ģenētiskā novirze dēļ. Tā kā vide mums apkārt vienmēr mainās, vienmēr notiek arī dabiskā atlase. Un pat tad, ja vide būtu precīzi atbilstīga mums, pat tad mēs evolucionētu.

“Kamēr vien cilvēku vairošanās būs saistīta ar nejaušībām un ģenētiskajām mutācijām, pastāvēs atšķirības starp paaudzēm, kas nozīmē, ka evolūcijas procesu nekad nevarēs apturēt,” skaidroja evolūcijas un ģenētikas eksperts Ailvins Skallijs.

Cilvēki evolucionē joprojām, un ir maz ticams, ka nākotnē kaut kas mainīsies.