Nežēlība, pazemojumi, izvarošana: Baltkrievijas aizturēto stāsti (92)

Upuri stāsta, ka ieslodzījuma vietās pieredzējuši vardarbību, tiem likts ilgi palikt stresa pozās, lietots elektrošoks. Bijis vismaz viens izvarošanas gadījums. Upuri guva smagus ievainojumus - lauztus kaulus, izsistus zobus, plēstas brūces, apdegumus un vieglas smadzeņu traumas. Policija aizturētos turēja ieslodzījumā vairākas dienas, bieži vien nedodot tuviniekiem nekādas ziņas. Ieslodzījuma vietas bija pārpildītas un nehigiēniskas. 

"ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) ir steidzami jāiniciē izmeklēšanas, lai tiktu savākti pierādījumi, kurus varētu izmantot, prasot atbildību par ārkārtīgi smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem," pagājušonedēļ norādīja HRW Eiropas un Centrālāzijas nodaļas direktors Hjū Viljamsons. 

HRW intervēja 27 cilvēkus, kuri tika aizturēti laikā no 8. līdz 12. augustam. To vidū bija 21 vīrietis un sešas sievietes. Organizācija runāja ar vēl 14 cilvēkiem - brutālo aizturēšanu aculieciniekiem, mediķiem un aizturēto radiniekiem, kā arī izpētīja 67 video un rakstiskas liecības. 

HRW vērtējumā policistu lietotā vardarbība daudzos gadījumos uzskatāma par spīdzināšanu, tāpat kā upuru aizturēšanas apstākļi.

Aizturētie stāsta, ka milicija un īpašās vienības viņus aizturējušas uz ielas, daļā gadījumu lietojot brutālu fizisku spēku, un situši tos nelielās telpās vai braucamrīkos, kur aizturētajiem bijušas grūtības elpot. Aizturētie tika nogādāti policijas iecirkņos un citās īslaicīgās aizturēšanas vietās, kur miliči tos spārdīja, sita ar dūrēm un stekiem, lika stundām ilgi nekustīgi atrasties stresa pozās un vairāku dienu garumā turēja pārpildītās kamerās. Miliči bieži noraidīja aizturēto lūgumus pēc ēdiena un ūdens, kā arī aiziet uz tualeti. Visi intervētie sacīja, ka miliči pret citiem aizturētajiem izturējušies tāpat vai pat vēl nežēlīgāk. Viņu vērtējumā vardarbības mērķis bija sodīt un pazemot.

Mediķe aprakstīja gadījumu 11.augustā Minskā, kad OMON esot centušies aizturēt kādu autovadītāju, kurš bija apstādinājis auto. Omonietis uz viņu esot šāvis ar gumijas lodēm. Mediķe sniedza vīrietim palīdzību turpat ceļa malā, taču viņam bija nepieciešama operācija, lai izņemtu gumijas lodi, kura bija iestrēgusi plaušās.

Kādā citā gadījumā aizturētajam ar hroniskām veselības problēmām tika liegta medicīniskā palīdzība, līdz viņš ieslīga komā. Kad aizturētais tika nogādāts slimnīcā, viņam bija iestājusies klīniskā nāve.

Trīs mediķi apstiprināja, ka esot aprūpējuši daudzus protestētājus un tos, kuri bija izlaisti no īslaicīgās aizturēšanas vietām. Daži mediķiem esot lūguši neiesniegt ziņojumu par vardarbības ceļā gūtiem savainojumiem, kā to nosaka likums, jo baidījušies no atriebības.

Visi aizturētie stāsta, ka viņiem neesot bijis pieejams advokāts. "Tiesas sēdes" ilga tikai dažas minūtes un beidzās ar spriedumiem, kas paredzēja īslaicīgu arestu par administratīviem pārkāpumiem. Citiem nekādas tiesas nebija, un viņi tika izlaisti brīvībā pēc 72 stundām - tas ir maksimālais aizturēšanas laiks bez tiesas sēdes.

HRW dokumentētie gadījumi pārkāpj Baltkrievijas starptautiskās saistības un pienākumus, kas attiecas uz cilvēktiesību ievērošanu.

Izvarošanas gadījums

13 aizturētie HRW stāstīja, ka omonieši esot viņus kopā ar vēl citiem cilvēkiem iestūmuši auto nelielajos slēdzamajos nodalījumos. Tie paredzēti vienam līdz diviem cilvēkiem, taču protestu pirmajās dienās tajos tika satilpināti līdz pat četriem cilvēkiem vienlaikus; viņiem tur nācās pavadīt pat vairākas stundas, kuru laikā esot bijis grūti paelpot. Septiņos gadījumos omonieši likuši, lai aizturētie uz grīdas guļas cits citam virsū, un tad viņi tikuši sisti un pazemoti.

Septiņi vīrieši un divas sievietes sacīja, ka omonieši draudējuši viņiem ar izvarošanu. HRW dokumentējis četrus gadījumus, kad miliči aizturētajiem vīriešiem sēžas apvidū sagrieza bikses, baidot ar šo draudu īstenošanu. Viens no vīriešiem apgalvo, ka 11.augustā Minskā milicijas mašīnā ticis izvarots ar steku.

Dokumenti no slimnīcas apstiprina, ka viņam konstatētas hematomas sēklinieku un anālajā apvidū, asinsizplūdums kreisajā acī un smadzeņu satricinājums. 

18 gadus vecais students Aleksandrs Bruhančiks stāsta, ka 11.augustā Minskas dzīvojamajā rajonā policija esot aizturējusi viņu un vēl divus viņa draugus. Policija nodevusi jauniešus omoniešiem, kuri ieveda viņus savā mikroautobusā. Tur jaunie vīrieši tika spārdīti; viņiem sēžas apvidū tika sagrieztas bikses un izteikti izvarošanas draudi. Viens no omoniešiem nogrieza Bruhančika matus, kuri sniedzās līdz pleciem.

Viņiem lika rāpot pa asinīm notraipīto braucamrīka grīdu, kamēr turpinājās sišana. "Es tikai daļēji atceros, kā zābakā ieauta kāja spēra man acu un deguna rajonā," stāsta Bruhančiks. "Šie sitieni sagādāja vislielākās sāpes. Man no deguna gāzās asinis."

HRW rīcībā esošie medicīniskie dokumenti liecina, ka jaunietim pēc tam tika diagnosticēti vairāki asinsizplūdumi un lauzts deguns.

Lēkā pa salauztu kāju, lieto elektrošoku

35 gadus vecais celtnieks Aleksandrs Gazimovs tika aizturēts pēc 10.augusta protestiem Minskā. Cenšoties aizbēgt, viņš salauza kāju. Kad miliči viņu notvēra, Gazimovs tika iemests policijas auto, kur viņš apmēram desmit minūtes tika nežēlīgi sists.

Vīrietis stāsta, ka miliči esot vairākkārt kāpuši uz viņa lauztās kājas un izsmējīgi jautājuši: "Vai šī kāja tiešām ir salauzta?"

Miliči arī draudējuši ar izvarošanu, apgalvo Gazimovs.

40 gadus vecais pārdošanas vadītājs un aktīvs baptistu draudzes loceklis Sergejs Melaņecs stāsta, ka policija 10.augustā Minskā izrāvusi viņu no personīgā auto un iemetusi policijas automobilī, kur pret viņu lietots elektrošoks.

"Viņi atvēra [autofurgona] sānu durvis, un es redzēju starp sēdvietēm guļam cilvēkus, galvas bija pagrieztas pret zemi. Man lika rāpot viņiem pāri... Es biju pārāk lēns, tāpēc viņi sāka mani sist. Viens policists kliedza: "Kurš no jums ir organizators? Ko jūs darījāt šajā demonstrācijā?" Kad teicu, ka atnācu tikai lūgties par Baltkrieviju, viņš izmantoja elektrošoku uz manām rokām, kājām un muguras," teica Melaņecs. To apstiprina viņa medicīniskie dokumenti.

34 gadus vecā Jekaterina Novikova tika aizturēta Minskas centrā, mēģinot šķērsot ielu. "Policija bija bloķējusi ceļu un neļāva man pāriet pāri, tāpēc es prasīju pasaukt viņu vecāko. Viņš mani sagrāba aiz kakla un ievilka pēc skata parastā dzeltenā autobusā," notikušo apraksta Novikova.

"Iekšpusē viņš man sita pa galvu, lamāja, raustīja aiz matiem un nogrūda uz zemes.

Novikova stāsta, ka autobusā esot ievilktas vēl trīs citas sievietes, kuras policists vārdiski pazemojis un draudējis, ka viņas sapūs cietumā. Kad viena no sievietēm sāka nevaldāmi raudāt, milicis viņu aplēja ar ūdeni.

24 gadus vecā grafiskā dizainere Diāna norāda, ka 11.augustā viņa, četras draudzenes un viens draugs esot tikuši aizturēti, kamēr autobusa pieturā mēģināja izlikt opozīciju atbalstošu plakātu. Policisti viņiem likuši rindā citam aiz cita notupties uz autofurgona grīdas, rokas tikušas sasietas ar plastmasas savilcēju. Tas savilkts tik cieši, ka viņas plaukstas locītavas asiņojušas. "Mēs panāksim, ka jūs notiesās uz desmit līdz 15 gadiem cietumā. Tur jūs grupveidā izvaros, un jūs iznāksiet laukā vecas un nolietotas ar nekam nederīgām vagīnām," esot teikuši policisti. 

Vardarbība, spīdzināšana, necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās ieslodzījumā

Pēc aizturēšanas protestētāji lielākoties tika aizvesti uz policijas iecirkņiem, bet pēc tam uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoriem vai cietumiem, piemēram, Okrestinu un Žodinu. Saskaņā ar HRW rīcībā esošo informāciju, vardarbība notikusi septiņos policijas iecirkņos Minskā, pa vienam iecirknim Gomeļā un Grodņā, kā arī Okrestinas izolatorā un Grodņas cietumā. Daļā gadījumu ieslodzītajiem, ejot iekšā ēkā, nācies iziet cauri divām policistu kolonnām, kas viņus no abām pusēm dauzīja ar stekiem. Visi vīrieši un daļa sieviešu stāsta, ka pirms aizvešanas uz kamerām ieslodzītajiem vairākas stundas likts tupēt uz ceļiem vai stāvēt, turot aiz galvas sasietas rokas, vai arī bijis jāguļ uz zemes ar sasietām rokām. Ja ieslodzītie sūdzējās vai mainīja pozu, viņi tika sisti.

Kameras bija pārpildītas. 28 gadus vecs vīrietis stāsta, ka 15 kvadrātmeru kamerā bez tualetes esot atradušies apmēram 30 vīrieši. Pret vairākiem ieslodzītajiem tika lietots elektrošoks. Četriem vēlāk tika konstatēti kaulu lūzumi.

Melaņecs norāda, ka ticis atvests uz policijas iecirkņa pagalmu, kurā atradušās garāžām līdzīgas ēkas. "Viņi kliedza: "Ārā, ārā!" Omoniešu "koridors" mūs dauzīja visu ceļu līdz garāžām. Tad mums stundām ilgi bija jāstāv ar seju pret sienu, pieri piespiedušiem sienai, izplestām kājām un rokām aiz muguras," viņš stāsta.

Diāna stāsta, ka ar katru aizturēto pievedumu vardarbība iecirknī esot kļuvusi arvien niknāka. "Viņi lika cilvēkiem rāpot pa zemi un tikai pēc piekaušanas sāka uzdot jautājumus," viņa atceras. "Mēs centāmies aizspiest ausis, lai nedzirdētu kliedzienus."

Ukraiņu žurnālists Konstantīns Reutskis, kurš tika arestēts, filmējot protestētāju aizturēšanas 12.augustā, sacīja, ka policijas iecirknī cilvēki stresa pozās turēti pat 17 stundu garumā.

Gazimovs stāsta, ka policijas iecirknī viņam likts stāvēt pret sienu, neskatoties uz to, ka viņam bija lauzta kāja. "Es sāku zaudēt samaņu, tāpēc mani noguldīja ar seju pret zemi. Bet, kamēr es gulēju uz zemes, viņi četras vai piecas reizes iespēra pa manu lauzto kāju," viņš sacīja.

Visi vīrieši un daļa sieviešu, kuri no policijas iecirkņiem tika aizvesti uz Okrestinas izolatoru, stāsta, ka viņiem vispirms vairākas stundas lika atrasties stresa pozās ieslodzījuma vietas pagalmā.

32 gadus vecā Olga Pavlova, kura uz Okrestinu tika aizvesta 9.augustā, apraksta, kā policists pagalmā vairākas reizes sitis viņas galvu pret betona sienu, kliedzot: "Tev nav nekādu tiesību, tu, k**e! Ko tu no sevis esi iedomājusies, m***a, ka esi teicamniece, gudrāka par visiem?" Viņa lūgusi izsaukt ārstu, bet policists vēlreiz triecis viņas galvu pret sienu.

Divi aizturētie stāsta, ka atradušies pārpildītās kamerās bez jumta virs galvas un ka daudzu stundu garumā uz vairākiem desmitiem cilvēku izsniegts pavisam niecīgs ūdens daudzums.

27 gadus vecais Kirils Cjukulmans, kurš 17 stundas bija ieslodzīts kopā ar apmēram 120 citiem vīriešiem, norāda: "Mums atnesa divu litru ūdens pudeli… Pret dažiem no ieslodzītajiem bija lietota asaru gāze, daži bija apdeguši. Citi bija smagi savainoti.

Vienam puisim galva bija pāršķelta kā Lielais kanjons.

Daži nevarēja pastaigāt."

Neatkarīgā vēlēšanu novērotāja Marija nonāca Okrestinā 9.augustā, vēlēšanu dienā. "Kad atvērās kameras durvis, es nodomāju, ka mums visām ir beigas. Kamera bija paredzēta četriem cilvēkiem, bet tur jau sēdēja 23 sievietes. Nebija gaisa. Nebija pārtikas. Nebija tualetes papīra. Dažām sievietēm sākās mēnešreizes. Kad mēs lūdzām paketes, sargi atbildēja, lai lietojam savus T-kreklus," viņa stāsta.

Sievietes no savas kameras varēja dzirdēt ieslodzīto vīriešu sāpju kliedzienus. "Viens no vīriešiem bija piekauts tik smagi, ka čurāja asinis. Sargi uz viņu kliedza, lai viņš satīra pēc sevis," sacīja Pavlova. "Vīrietis raudāja, bet viņi turpināja viņu dauzīt un bļaut."

Līdzīgi stāsti ir arī par ieslodzījuma vietām Grodņā un Gomeļā.

Dmitrijs Lukovskis apraksta, ka policijas iecirknī Gomeļā ieslodzītos esot sagaidījis pilns gaitenis ar omoniešiem, kuri sākuši viņus sist. "Sākumā es klusēju, bet pēc tam sāku kliegt," teica Lukovskis. "Es paģību, taču viņi man sejā iešļāca ūdeni un turpināja mani dauzīt. Visur bija asinis, un es uz grīdas redzēju vairākus zobus."

Pēc kāda laika policists esot sagrābis vīrietis aiz matiem un prasījis: "Nu, Lukovski, gribi advokātu?" Pēc apstiprinošas atbildes policists turpinājis viņu sist. "Nu, Lukovski, joprojām gribi advokātu?" viņš prasījis.

34 gadus vecais žurnālists Dans Peleščuks, kurš ir ASV pilsonis, pārvešanu no policijas iecirkņa uz Žodinas cietumu 11.augustā raksturo kā "briesmīgāko" aizturēšanas daļu.

"Policija salādēja mūs, pēc izskata spriežot, militārajā kravas mašīnā, kuras sānos bija soli," viņš stāsta. "Mums bija jānotupjas uz metāla grīdas, atspiežot pieri pret soliem, rokām aiz muguras. Brauciens ilga varbūt 90 minūtes, taču tā šķita kā mūžība. Drīz vien es nejutu savas kājas un kliedzu no sāpēm. Tos, kuri lūdza atļauju piecelties, spārdīja un sita. Kad mēs atbraucām, mums priekšā droši vien bija vēl citas mašīnas. Mēs pakustējāmies, apstājāmies, pakustējāmies, un policija visu laiku teica: "Jūs gribējāt revolūciju, tad nu tagad redzat, kā tas ir! Laipni lūgti briesmīgākajā vietā uz pasaules.""

Mazurs sacīja, ka policisti viņam un vēl 19 citiem ieslodzītajiem likuši automašīnā sagulties citam virs cita. "Bija kā tārpam jālien pāri citiem aizturētajiem, kamēr tevi dauzīja, lai kusties ātrāk. Bet tev jābūt lēnam, lai kustoties nesaspiestu kādam citam galvu," viņš atceras. "Viņi arī staigāja pa mums."

Viens no policistiem esot uzlicis zābaku Mazura draugam uz kakla, gandrīz viņu nosmacējot.

Visi aizturētie stāsta, ka ātrā palīdzība tika izsaukta tikai tad, ja kāds zaudēja samaņu, un arī tad ne visos gadījumos. Konfiscējot mantas, tika atņemti arī, piemēram, diabēta medikamenti, kuri netika atdoti, līdz veselības stāvoklis dramatiski nepasliktinājās.

Aless, kurš tika izvarots ar steku, medicīnisko palīdzību saņēma vairāk nekā 30 stundas pēc notikušā, lai gan vairākkārtīgi lūdza iespēju tikt pie mediķa.