Kāpēc Āzija ir kļuvusi par pasaules plastmasas izgāztuvi? (11)

Nevalstiskās organizācijas "Sea Monkey Project" vadītājs Malaizijā Sidnejs Stīnlends aģentūrai Reuters stāsta par to, ka Tiomanas pludmalēs savāktā plastmasa tiek nevis sadedzināta, bet gan pārstrādāta granulās, kuras pēc tam iespējams izmantot visdažādākajiem nolūkiem - sākot no autodetaļām un beidzot ar mēbelēm.

Lai arī brīvprātīgo darbs palīdz pludmalēm kļūt tīrākām, tomēr Stīnlends ir spiests atzīt, ka ne regulāra pludmaļu uzkopšana, ne šībrīža otrreizējās pārstrādes iespējas nespēs uzlabot situāciju ar plastmasas piesārņojumu, kamēr cilvēki masveidīgi turpinās to lietot sadzīvē.

Pirms vairākiem mēnešiem Pasaules dabas fonds publicēja ziņojumu, kurā apkopoti dati par sešām Āzijas valstīm - Ķīnu, Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Taizemi un Vjetnamu. Ziņojumā teikts, ka šīs sešas valstis kopā ir atbildīgas par aptuveni 60% no visa plastmasas piesārņojuma jeb astoņiem miljoniem tonnu, kas ik gadu nonāk pasaules jūrās un okeānos. Ziņojumā arī minēts, ka Malaizija ir viena no lielākajām plastmasas iepakojuma patērētājām - tie ir aptuveni 16 kilogrami uz katru valsts iedzīvotāju gadā.

Tomēr Malaizija šajā valstu-piesārņotāju sarakstā ir jaunpienācēja. Turklāt vairāki citi pētījumi, kā arī fakti par plastmasas iepakojuma patēriņu liek uz šo problēmu paraudzīties no cita skatupunkta - kurš liecina, ka Dienvidāzija ir kļuvusi arī par Rietumu pasaulē saražotās plastmasas izgāztuvi.

Tiek uzskatīts, ka Rietumu pasaule ļoti labi tiek galā ar savu saražoto plastmasu - tās ietekme uz vidi tiek lēsta tuvu nullei. Tomēr tas tiek panākts uz citu, galvenokārt Āzijas, valstu rēķina.

Ilgus gadus lielākā plastmasas atkritumu importētāja bija Ķīna, kas šos atkritumus pārstrādāja otrreizējās izejvielās vai vienkārši sadedzināja. 2018. gadā Ķīna paziņoja, ka pārtrauc iepirkt plastmasas atkritumus no Rietumiem. Iepirkuma cenas strauji kritās, un plastmasu sāka iepirkt Dienvidāzijas valstu kompānijas, kas cerēja gūt peļņu ar pārstrādi. Tomēr tās nebija rēķinājušās ar apjomiem, kurus spējīgi piegādāt Rietumi, un savām ierobežotajām pārstrādes iespējām. Turklāt drīz vien atklājās, ka importēto atkritumu sastāvā nav tikai plastmasa - tur bija atrodamas gan izlietotas autiņbiksītes, gan sadzīves elektronika, kas netika pārstrādāta un vienkārši nonāca izgāztuvē. Pārstrādes rūpnīcām netiekot galā ar atkritumiem, reģiona valstu valdības viena pēc otras sāka rīkoties, lai izvairītos no ekoloģiskas katastrofas.

2019. gadā Malaizija un Vjetnama paziņoja, ka pārtrauc plastmasas atkritumu iepirkšanu pārstrādei. Drīz pēc tam līdzīgus lēmumus pieņēma arī vairākas citas reģiona valstis. Atpakaļ uz Eiropu un ASV tika nosūtīti simtiem konteineru ar pārstrādei paredzētajiem atkritumiem. Tomēr liela daļa nepārstrādāto plastmasas atkritumu palika reģionā, kur tie nereti tika vienkārši izgāzti nomaļās vietās vai jūrā.