Vai Krievijas amatpersonas diplomātiskajā aizsegā vadīja globālu kokaīna kontrabandas grupējumu? (9)

Krievijas oficiālā izmeklēšana pat nespēja rast atbildi uz jautājumu, kas Kovaļčuks ir īstenībā - spēka struktūru pārstāvis, narkotiku tirgonis ar sakariem spēka struktūrās vai arī talantīgs avantūrists, kurš gadiem ilgi veidojis savu reputāciju Krievijas Ārlietu ministrijas struktūrās.

Kovaļčuku aizturēja kā pēdējo no visiem sešiem aizdomās turamajiem. Viņš tika aizturēts 2018.gada martā - aizturēšanas šajā brīdi ilga jau četrus mēnešus. 

Aizturēšanas brīdī Kovaļčuks bijis ļoti mierīgs un apgalvojis, ka neesot iemesla satraukumam. 

Kovaļčuks beidzis Kirovas desantnieku skolu. Pēc mācībām viņš sācis militāro karjeru, tomēr to pēkšņi pārtraucis 1989.gadā. 

Par turpmākajiem desmit viņa dzīves gadiem nekas nav zināms, savukārt šā gadsimta sākumā Kovaļčuks sāk stādīties priekšā kā cilvēks no Ārlietu ministrijas struktūrām. Piemēram, viņš sevi dēvējis par Krievijas vēstniecības Berlīnē psihologu. 

“Dosjē” izdevies noskaidrot, ka viņš dažus mēnešus tiešām apmeklējis attiecīgus kursus Berlīnē, tomēr tos neesot pabeidzis. 

Šā gadsimta pirmajā desmitgadē Kovaļčuks lielākoties uzturējies Berlīnē un Amsterdamā, bet regulāri apmeklējis arī Krieviju. 

Pēc tam, kad pret viņu tika sākta izmeklēšana, visas pases, kuras Kovaļčuks bija izmantojis iebraukšanai Krievijā, tika atzītas par viltotām. 

2014.gadā Kovaļčuks esot iestājies nevalstiskajā organizācijā “Komisija cīņai ar korupciju” - šī organizācija tika izveidota 2004.gadā ar Krievijas valsts struktūru atbalstu. Komisijas pārstāvji stāstīja, ka tā sadarbojoties pat ar Krievijas prezidenta administrāciju. 2018.gadā “Komisija cīņai ar korupciju” tika likvidēta pēc Krievijas augstākās tiesas lēmuma. 

Lai arī nav nekādu oficiālu pierādījumu, ka Kovaļčuks bijis spēka struktūru darbinieks, viņa līdzgaitnieki uzskatījuši, ka viņš esot “siloviks” ar pulkveža vai apakšpulkveža pakāpi. 

Kovaļčuks regulāri apmeklējis Krievijas armijas bāzes un vēstniecības, bijis pazīstams ar plašu militārpersonu un Ārlietu ministrijas struktūru darbinieku loku.  

Savukārt Krievijas vēstniecība Argentīnā viņam palīdzējusi ar dažādu kravu sūtīšanu vēl pirms 12 kokaīna čemodānu lietas.

Narkotirgonis no Ārlietu ministrijas vai izlūkdienestiem 

Krievijas izmeklētāji uzskata, ka Kovaļčuks dibinājis kontaktus ar cilvēkiem, kas viņam palīdzētu īstenot narkotiku kontrabandu Krievijas diplomātiskā dienesta aizsegā. Par kravu pārvadāšanu Kovaļčuks kontaktējies vismaz ar pieciem diplomātiem un spēka struktūru pārstāvjiem. 

Visbiežāk Kovaļčuks stādījies priekšā kā Krievijas Ārlietu ministrijas, Ārējās izlūkošanas dienesta vai Militārā izlūkdienesta darbinieks. 

Visas trīs minētās institūcijas oficiāli noliegušas, ka Kovaļčuks jebkad bijis to darbinieks. 

Kovaļčukam gan bijuši arī citi “amati” - viņš uzskatīts arī par enerģētikas milža “Gazprom” vai arī Krievijas Zinātnes un kultūras centra pārstāvi. 

Kā norāda “Dosjē”, pat pēc četrus gadus ilgušas izmeklēšanas Andreja Kovaļčuka personība joprojām ir miglā tīta. 

Pat ja Krievijas izlūkdienesti oficiāli nolieguši jebkādu saistību ar viņu, tas obligāti nenozīmē, ka šādas saistības nav, jo Krievijas specdienesti nereti slēpj informāciju par saviem darbiniekiem. 

Vēstniecība kā pastāvīgs kokaīna piegādes kanāls 

Krievijas izmeklētāji nemaz nav centušies noskaidrot, kam bija paredzēts sūtīt vēstniecībā atrasto kokaīnu. 

“Dosjē” noskaidrojis, ka vēstniecību kā kanālu saviem sūtījumiem Kovaļčuks izmantojis regulāri. Kā uzskata “Dosjē”, Kovaļčuks narkotikas ar vēstniecības starpniecību varētu būt transportējis vairākas reizes. 

Kā uzskata Argentīnas izmeklētāji, vēstniecībā atrasto kokaīnu iegādājies pats Kovaļčuks. 

Vēstniecībā atrastais kokaīns bija augstākās kvalitātes, kas nozīmē, ka tāds narkotiku daudzums maksātu miljoniem dolāru. Izmeklētājiem gan nav izdevies noskaidrot, kur Kovaļčuks būtu ņēmis narkotiku iegādei nepieciešamo summu. 

400 kilogramus kokaīna nemaz neesot tik vienkārši nopirkt, “Dosjē” norādījis viens no avotiem. Nepieciešams ilgstoši veidot attiecības ar piegādātājiem, lai būtu iespējams par vienoties par šāda daudzuma un tīrības kokaīna piegādi. Nav izslēgts, ka Kovaļčuks bijis daļa no kāda lielāka narkotiku kontrabandistu grupējuma un tas arī viņam palīdzējis vienoties ar piegādātājiem.

Līdz galam nav atbildēts jautājums arī par to, vai Krievijas vēstniecība Argentīnā zināja par kokaīna kontrabandu. 

Viens no avotiem “Dosjē” apliecinājis, ka par kokaīna piegādēm caur vēstniecību zinājuši vairāki vēstniecības darbinieki, tostarp Krievijas vēstnieks Argentīnā Viktors Koronelli. 

Kā uzskata “Dosjē” avots starptautiskā narkotiku tirdzniecības apkarošanas institūcijā, vēstniecības darbinieki ne tikai zinājuši par narkotiku kontrabandu, bet bijuši narkotiku tirdzniecības grupējuma sastāvā. 

Avots arī uzskata, ka šajā lietā aizturētie cilvēki varētu būt “upurēti”, lai pasargātu augstas vēstniecības un Ārlietu ministrijas amatpersonas, kas bijušas reālie narkotiku kontrabandas īstenotāji un labuma guvēji. 

Gan Kovaļčuks gan pārējie vēstniecības kokaīna lietā aizturētie cilvēki savu vainu neatzīst. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija par šo jautājumu plašākus komentārus nesniedz.