Ķīnas līderis izvirza neparastas prasības privātajam biznesa sektoram (19)

Ķīnas Komunistu partija šomēnes publicējusi neparastu vadlīniju apkopojumu saviem biedriem. Vadlīnijās ir lasāmi arī tādi punkti, ka Komunistu partijas biedriem ir “jāizglīto privātie uzņēmēji, lai viņi pilnībā pakļautos Sji sociālisma ideoloģijai”.

Pēc jauno vadlīniju rakstītā, “privātajam sektoram ir nepieciešamas politiski jūtīgas personas, kas bez ierunām klausīs un sekos partijai”.

Šādi ziņojumi izskan no pasaules otras lielākās ekonomikas, kas turpina savu trauslo atlabšanu no koronavīrusa pandēmijas radītajām sekām, kā arī cīnās pret ASV tirdzniecības jomā un cer attīstīt dažādas nākotnes tehnoloģijas.

Ņemot vērā, ka Ķīnas neatkarīgi un politiski neitrālie uzņēmumi dod labu pienesumu ekonomikai, politikas aprindās izskanējis viedoklis, ka, pakļaujot šo uzņēmumu vadītājus valdošajai ideoloģijai un paplašinot kontroli pār biznesu kopumā, Ķīnai izdosies paātrināt atgūšanos no ekonomiskās krīzes.

Jā, Ķīnas prezidents ir pēdējo gadu desmitu laikā spēcīgākais līderis, tomēr šāds partijas paziņojums ir zināmā mērā pārsteigums. Pagātnē Pekina ne reizi vien ir centusies pārņemt kontroli pār privāto biznesu, tomēr tas ir noticis slēptākā veidā. Tā, piemēram, 2018. gadā Sji piedāvāja privātajam sektoram nodokļu brīvdienas, finansiālu palīdzību, kā arī cita veida atbalstu, ja uzņēmums paudīs politisku atbalstu pastāvošajai ideoloģijai.

Kamēr nav pilnībā skaidrs, kāds būs praktiskais ieguvums no pēdējām direktīvām, kas attiecināmas uz privātajiem uzņēmējiem, viena no Sji galvenajām izteiktajām tēzēm ir tā, ka “partija kopumā mēģina panākt līderību pār jebkāda veida uzņēmējdarbību valstī”. Respektīvi, jaunās direktīvas nozīmē, ka Ķīnas līderis vēlas vēl vairāk pastiprināt Komunistu partijas filozofijas izplatīšanu sabiedrībā. Praktiskā jomā – tas varētu nozīmēt, ka kompānijām ir nepieciešams ieņemt publisku nostāju, kas ir režīmu atbalstoša, neatkarīgi no jautājuma – vai tas būtu kāds iekšpolitisks jautājums, vai arī ārpolitiskas problēmas.

Apvienotā fronte

Privātais sektors Ķīnā ir vitāla ekonomikas daļa. Vairāk nekā 30 miljoni privāto uzņēmumu nodrošina aptuveni 60% no Ķīnas iekšzemes kopprodukta. Nodokļos šie uzņēmumi samaksā aptuveni pusi no valdības ienākumiem, un šajos uzņēmumos strādā aptuveni 80% no Ķīnas darbspējīgajiem cilvēkiem.

Dokuments, kurā faktiski privātajam sektoriem tiek norādīts kļūt par “Apvienotās frontes” daļu, paredz veidot sava veida koalīciju, kurā iesaistītos gan privātpersonas, gan uzņēmēji ar līdzīgu domāšanu. Šīm koalīcijām būtu nepieciešams izplatīt partijas ideoloģijas idejas plašākā sabiedrībā.

Līdzīga veida alianses tika veidotas Mao Dzeduna laikos pirms gandrīz gadsimta, kad ar “maģiska ieroča” palīdzību Komunistu partijai izdevās pilnībā neitralizēt savus politiskos pretiniekus.

Tiesa gan, kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem Ķīna nav publicējusi dokumentus, kuros būtu runāts par nepieciešamību privātajam sektoram veidot “Apvienoto fronti”, jo tajā laikā sākās Ķīnas ceļš pretim ekonomiskajām reformām un izaugsmei, kā arī notika mēģinājumi stabilizēt valsti pēc Kultūras revolūcijas.

Londonā esošā Ķīnas institūta direktors Stīvs Cans uzskata, ka šāda veida paziņojumi nav nekas ļoti pārsteidzošs, jo Ķīnas ekonomika ir piedzīvojusi lielus zaudējumus. Neraugoties uz tiem, valstij ir izdevies izvairīties no recesijas, un tādējādi valsts vēlas “gūt savdabīgu labumu” no privātā sektora.

Ķīnas politiķi pēdējo gadu laikā ir izteikuši bažas, ka ilgstoša ekonomiskā nestabilitāte varētu radīt sociālo spriedzi. Un pašreizējā situācija ir tāda, kas var radīt neapmierinātību sabiedrības grupās, tāpēc valdība vēlas panākt, lai privātā sektora uzņēmumu līderi ļautu komunistiem turpināt valdīt bez jebkādiem iekšpolitiskiem satricinājumiem.

Tāpat Ķīna saskaras ar milzīgu spiedienu, ko rada Rietumvalstu spēki. Tā, piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir radījis lielus zaudējumus daudziem Ķīnas uzņēmumiem, piemēram, “Huawei” un “TikTok” īpašniekam “ByteDance”.

“Tādēļ Sji vēlas panākt, lai visa valsts darbojas kā viens cilvēks, jo pašreizējā situācija ir kas iepriekš nepieredzēts.

Ir lieli izaicinājumi, tāpēc Sji uzskata, ka vienīgais veids, kā tikt pāri šai situācijai, ir visiem apvienoties un ar partijas līderības palīdzību visiem runāt vienā balsī un darīt visiem vienu un to pašu,”

sacīja Honkongas Ķīnas universitātes profesors Vilijs Lams.

Privātais sektors un aizsardzība

Jaunās direktīvas ir kā zīme, ka Ķīnas valdība privāto sektoru uzskata par sava veida valsts aizsardzības elementu.

Pēc finanšu tirgus problēmām 2015. un 2016. gadā, liels daudzums naudas sāka atstāt Ķīnas privāto uzņēmējdarbības sektoru. Sji valdība toreiz vainoja bagātākos uzņēmējus, kas radījuši lielus satricinājumus, tādēļ Pekina ir pastiprinājusi privātā sektora uzraudzību. Tādēļ tagad naudai ir daudz sarežģītāk atstāt Ķīnas robežas.

Kopš 2017. gada Sji ir atklāti runājis par to, ka “Komunistu partija Ķīnā ir kā sirds ikvienam procesam, tostarp arī ekonomikai”. Sji ideoloģijā ekonomikas politika fokusējas uz plašu valstij piederošu uzņēmumu sektoru, kas strādājošajiem ļauj maksāt tikpat lielas algas kā privātajā sektorā. Kopš tā laika daudzas lielākās Ķīnas kompānijas ir sākušas uzņemties dažādus lielus finansiālos riskus, baidoties par iespējamu nestabilitāti.

Piemēram, 2018. gadā Ķīnas regulatori pārņēma kontroli pār “Anbang Insurance”. Tas ir liels uzņēmums, kas veica nozīmīgus starptautiskus darījumus, un tā īpašumā reiz bija arī “Waldorf Astoria” un “Strategic Hotels & Resorts” ķēdes. Tomēr – “Anbang” dibinātājam un vadītājam Vi Sjinhi tika noteikts 18 gadus ilgs cietumsods par “krāpniecisku naudas iegūšanu un piesavināšanos”.

Vēl viens milzīgs Ķīnas uzņēmums “HNA Group” nonāca Ķīnas valdības redzeslokā, jo bija iztērējis vairāk nekā 40 miljardus dolāru, investējot “Hilton”, “Deutsche Bank” un citos ārvalstu uzņēmumos. Tomēr tagad uzņēmums ir nonācis ļoti lielos parādos, un tā finansiālā situācija liecina par tuvojošos krahu.

Tomēr vairākas Ķīnas kompānijas, kas veiksmīgi darbojās privātajā sektorā, arī nonāca valdības redzeslokā, un tādējādi “Alibaba” un “Geely” ir kļuvuši par sava veida “Ķīnas valdības vēstnešiem”.

“Šāds notikumu pavērsiens var būt kā ziņa no valdības citām privātajām kompānijām – esiet tuvāki mums un klausiet mūs,” norāda Honkongas uzņēmuma “Partners Capital International” vadītājs Ronalds Vans.

Arī privātajā sektorā ir grūtības

Ķīnas kompānijām pēdējā gada laikā ir visai būtiski samazinājušies pārdošanas rādītāji. Salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājums ir vērtējams ar 10%, liecina Ķīnas Industrijas un komercdarbības federācija, kas ir Komunistu partijas pakļautībā esoša organizācija. Tā gan sevi raksturo kā “tiltu starp partiju, valdību un privātā sektora biznesa grupām”.

Kopējie ienākumi arī ir samazinājušies par 6%. Šīs problēmas gan nav saistāmas ar to, ka Ķīnas valdība pēdējo mēnešu laikā arvien aktīvāk iesaistās privātajā biznesā. Ķīnas ekonomiskā palēnināšanās ir saistīta ar laiku vēl pirms Covid-19 izplatības, kā arī ar Ķīnas un ASV nesaskaņām tirdzniecības jomā.

Sekundāra loma

Nav tā, ka Ķīnas valdībai nebūtu vajadzīgs neatkarīgs biznesa sektors. Galu galā neatkarīgais bizness ir ļoti kritiski nepieciešams Ķīnas ekonomikas veselībai.

Ķīnas premjers jūlijā atzina, ka privātais bizness piedzīvo ļoti grūtus laikus, tādēļ valsts uzņēmumiem ir jāpalīdz atgūties privātajām kompānijām.

“Patiesībā Sji jau redz, ka privātais sektors ir ārkārtīgi svarīgs. Viņš kā primāro izvirza valsts sektoru, tomēr vēlas atbalstīt arī privātos uzņēmumus. Tas, ko viņš nevēlas, – zaudēt savu un partijas ideju varu uzņēmēju vidū, līdz ar to Sji var piespiest uzņēmējus sekot partijas idejām,” norādīja Cangs.

Šādai stratēģijai – pakļauties varasiestāžu spiedienam - ir arī savas negatīvās sekas. Rietumvalstu varasiestādes jau vēsturiski ar neuzticību skatās uz uzņēmumiem, kas ir cieši saistīti ar Pekinas režīmu. Līdz ar to – arvien vairāk uzņēmumiem pievienojoties Ķīnas valdības aicinājumiem “runāt vienā balsī”, var padziļināties nesaskaņas ar starp ASV un Ķīnu.

Tiesa gan, Ķīnas līderis ir vairāk nekā skaidri norādījis, ka viņš vēlas nodrošināties, ka privātais sektors paliks lojāls partijai, neraugoties ne uz kādiem citiem faktoriem.

“Sji cīņa pret Rietumvalstīm ir visai sekundāra. Viņu interesē tikai varas pastiprināšana Ķīnā un nodrošināt, ka partijai ir neapstrīdama vara arī biznesa jomā,” sacīja Lams.