Fizioterapeits: netaisnojiet ar varu sava bērna muguru! Ieklausies viņā.

"Pasīvs bērns nenozīmē, ka neko viņš nesasniegs dzīvē. Tie ir tie bērni, kurus mēs nevaram izdzīt ārā no mājas. Viņi sēž eksaktajās zinātnēs, iespējams, būs topošie mākslinieki vai zinātnieki. Bet mēs viņus aicinām uz aktivitātēm. Te rodas jautājums - vajag?" jautā fizioterapeits Raivis Aršauskis. 

"Bet aktīvs ir bērns, kuru nevar dabūt ārā no sporta zāles. Bērns, kurš trenējas pat divas reizes dienā. Savā vecumā jau sasniedz profesionāla sportista rezultātus. Čempions. Jautājums - vai vajag?" turpina jautāt Raivis Aršauskis.

Uz pjedestāla ir tikai viena vieta, bet cik mums ir bērnu? Aizdomāsimies par šiem diviem bērnu tipiem un to, cik šīs aktivitātes katram ir nepieciešamas.

"Mūsu bērni ir citādāki, jo mēs paši esam citādāki. Mēs nedrīkstam ielēkt 20-30 gadus atpakaļ un teikt, ka manam bērnam ir vajadzīgas aktivitātes katru dienu, jo bērns daudz sēž. Bērni šodien attīstās daudz, daudz straujāk garīgi nekā fiziski. Fiziski mēs esam piespieduši viņu trenēties jau kā profesionālam sportistam. Kas notiek? Pavērojiet, pie kādiem mediķiem ejat ar bērnu. Vai mēs dzirdam, ka bērns saka mums - man sāp?" liek domāt Raivis Aršauskis.  "Ja jūs teiksiet - mēs ejam pie terapeita, mēs labojam stāju, es teikšu - nedarbojas, ticiet man! Mugurkauls bērnam veidojas kā sēnei pēc lietus, kurai uzkrīt kāds zariņš un tā nedaudz pašķiebjas. Kad man saka - man bērnam ir šķība mugura, es saku - stop, viss kārtībā ar bērnu! Bērns aug un attīstās. Nevajag taisnot to bērnu ar varu. Nebūs, vienkārši, nebūs - viņi attīstīsies pēc tās fizioloģijas, kur viņš vairāk pavadīs laika."

Klausies vairāk lekciju video!