Noslēgtajā Centrālāzijas valstī Turkmenistānā jau vairākus gadus valda pārtikas trūkums, taču Covid-19 ekonomiskās krīzes ignorēšana ir krasi pasliktinājusi situāciju, ziņo cilvēktiesību organizācijas.
Noslēgtajā Turkmenistānā samilzusi pārtikas krīze; valdība klusē (68)
Kopš 2016.gada Turkmenistānā sadārdzinājusies pārtika un trūkst subsidēto produktu. Taču Turkmenistānas valdība - viena no represīvākajām visā pasaulē - noliedz, ka valstī valdītu nabadzība. Covid-19 pandēmijas laikā, strauji augot bezdarbam, valdība nav pasargājusi trūcīgākās sabiedrības grupas, norāda "Human Rights Watch" (HRW) un trimdas turkmēņu organizācija "Turkmenistan Initiative for Human Rights" (TIHR).
"Salīdzinot ar situāciju pirms gada, mūsu ģimene ēd mazāk," šā gada jūlijā TIHR stāstīja astoņu bērnu tēvs no Turkmenistānas.
"Tāpēc, ka mums ir mazāk naudas, bet cenas ir cēlušās. Rindu un produktu trūkuma dēļ mums ir bijušas problēmas sagādāt ēdienu."
2019.gada novembrī turkmēņu students organizācijai HRW sacīja, ka 70-80% viņa ģimenes kopējo ienākumu tiekot tērēti pārtikai. Savukārt kāds pensionārs sacīja, ka gandrīz visu pensiju nākas atdot par ēdienu.
Vienīgā valdības izveidotā palīdzības programma valsts veikalos nodrošina subsidētus produktus par zemākām cenām kā privāti vadītajos uzņēmumos. Taču to plaukti sāka tukšoties ap 2015. un 2016. gadu, kad naftas cenu kritums skāra dabas resursiem bagātās Turkmenistānas budžetu.
"Mūsu māte iet uz valsts veikaliem stāvēt rindā," saka astoņu bērnu tēvs Sapars. "Viņa katru dienu ceļas starp četriem un sešiem rītā un tad iet stāvēt rindā... (..) Rindā dažreiz jāstāv trīs līdz četras stundas, līdz pienāk tava kārta."
Valsts stingri kontrolētie mediji par produktu trūkumu neziņo. Tie cenšas uzburt daudz rožaināku ainu par dzīves līmeni valstī, apgalvojot, ka tā pieredz "diženuma un laimes ēru". Televīzijā tiek rādīti pilni veikalu plaukti.
Turkmenistāna saražo tikai 40% no vajadzīgā pārtikas daudzuma, norāda cilvēktiesību organizācijas. Atlikusī daļa tiek importēta - 80% importēto pārtikas produktu tiek ievesti no Irānas.
Taču 2020.gada sākumā subsidētās pārtikas piegādes apsīka vēl vairāk nekā iepriekš, un tas daļēji bija saistīts ar to, ka pandēmijas dēļ tika slēgta robeža ar Irānu. Daži produkti, piemēram, kartupeļi netika importēti nemaz.
Pēdējā gada laikā miltu tirgus cena pieaugusi par 50%, bet cepamās eļļas - par 130%.
Tajā pašā laikā daudzi Turkmenistānas iedzīvotāji palikuši bez darba. Covid-19 ierobežojumu dēļ turkmēņi nevar doties uz citām valstīm kā viesstrādnieki.
Tā rezultātā valsts iedzīvotājiem radušās grūtības un dažos gadījumos arī nepārvarami šķēršļi, lai sagādātu pienācīgu pārtikas daudzumu, uzsver ziņojuma autori.
Cilvēktiesību organizācijas aicinājušas Turkmenistānas valdību nekavējoties rīkoties, lai pārtika būtu pieejama visiem iedzīvotājiem. Tās mudina veikt neatkarīgu iedzīvotāju aptauju par pārtikas pieejamību, publiskot tās rezultātus un labot situāciju. To varētu panākt ar pārtikas talonu programmu, ko varētu izmantot visos veikalos un tirgos, vai arī pabalstu izmaksāšanu tiem cilvēkiem, kuriem nepietiek naudas pamatvajadzību apmierināšanai. Ziņojuma autori arī aicinājuši Turkmenistānas valdību izvērtēt ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas aizlieguma lomu tajā, ka importēto produktu cenas ir tik augstas, ka iedzīvotāji tos nevar atļauties.