Izglītības līmenis vairs nebūs izšķirošais faktors darba tirgū (65)

Kā vēsta Pasaules Ekonomikas forums, pašreizējā situācija liecina, ka mūsu darba kultūra, kā arī prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas darbam, faktiski ir nemainīgas visas dzīves garumā. Tomēr tā nav tiesa. Cilvēkiem ir jāmācās un jāapgūst kas jauns teju ik dienas. Kamēr mūsu vecākiem un vecvecākiem viens darbs visas dzīves garumā bija pilnīgi normāla parādība, jaunajai paaudzei ir citādi – ir daudz vairāk izaicinājumu, līdz ar to – vairāk darbu un pat karjeras dažādās nozarēs.

Ko tas nozīmē šodienas bērniem? Viņiem, visticamāk, profesionālais ceļš būs saistīts ar vairākām darba vietām un karjerām dažādās nozarēs, iespējams, pat vienlaicīgi – profesionāli darbojoties vienā nozarē, bet piepelnoties – citā.

Skaidrs, ka darba nākotnē izglītības grādam nebūs noteicošā un izšķirošā loma. Visu noteiks prasmes. Ir ne viens vien pierādījums, ka cilvēki bez konkrētiem grādiem tāpat spēj sasniegt virsotnes savā profesionālajā karjerā, tādējādi pierādot, ka ne vienmēr augstākā izglītība kādā konkrētā jomā ir pats galvenais.

Digitalizācijas loma

Atsaucoties uz Pasaules Ekonomikas forumu, vairāk nekā viens miljards darba vietu, kas ir aptuveni viena trešā daļa no darba vietām pasaulē, visticamāk, transformēsies tehnoloģiju attīstības iespaidā tuvāko desmit gadu laikā. Mēs jau pašlaik redzam, kā tas notiek.

Piemēram, mēs aizejam uz restorānu un redzam, ka viesmīlim rokās ir nevis blociņš un pildspalva, bet gan planšetdators, kurā tiek ievadīts jūsu pasūtījums. Un šis pasūtījums jau nekavējoties nonāk virtuvē, kur pavāri var sākt gatavot jūsu pasūtījumu.

Līdz ar to var redzēt, ka restorāni paļaujas uz to, ka planšetdatori un sistēma darbosies bez problēmām, tādējādi restorāns varēs ātri un vienkārši apkalpot savus klientus.

Tas pats attiecas arī uz lietotnēm, ar kurām mēs veicam pirkumus, vēlāk arī sekojam, kur īsti ir mūsu veiktais pirkums. Veikalam ir nepieciešams veikt arī citus procesus, piemēram, ievākt datus par to, cik daudz preču ir pārdotas, savukārt datu analītiķiem ir nepieciešami mūsu dati, lai var parādīt piemērotas reklāmas. Tieši tāpēc uzņēmumiem, kas darbojas digitālā vidē, svarīgs jautājums ir kiberdrošība. Ja tā nav apdraudēta, tad arī bizness var darboties bez aizķeršanās.

Šīs un citas situācijas liecina par to, ka cilvēki mācās un veiksmīgi izmanto tehnoloģijas savā labā, padarot savu dzīvi ērtāku. Tas, savukārt, rada bezprecedenta pieprasījumu pēc cilvēkiem, kas ir gatavi strādāt digitālās nozarēs. Ņemot vērā dažādus pētījumus, tuvāko gadu laikā ļoti strauji pieaugs datu un mākslīgā intelekta loma ekonomikā. Lai to apkalpotu un attīstītu, būs vajadzīgi daudz strādājošo inženierzinātnēs, mākoņtehnoloģijās un produktu attīstīšanā. Šie darbi pieprasa talantus ar atbilstošām prasmēm, un vismaz pagaidām lielāko daļu no šīm prasmēm var apgūt, pat neejot augstskolā.

Ne vienmēr augstākā izglītība nozīmē prasmes

Covid-19 pandēmija dod mums acīmredzamu iemeslu rīkoties tehnoloģiju jomā. Tā, piemēram, var ieraudzīt dažādas kopsakarības, piemēram, saistībā ar bezdarbu un izglītības līmeni. ASV bezdarba līmenis cilvēkiem ar augstāko izglītību (vismaz bakalaura grāds) pieauga par sešiem procentiem, bet bez vidusskolas diploma – par 21%. Darba ņēmējiem ar koledžas grādu vai augstāko izglītību ir arī lielāka iespēja izvēlēties attālinātu darbu, salīdzinot ar vidusskolu absolventiem, kuri izvēlējušies neiegūt augstāko izglītību.

Tomēr, ja mēs pievēršam uzmanību tieši prasmēm, nevis izglītības grādam, mums būs iespējams iegūt plašāku darbaspēku, kas parādīs sabiedrības daudzveidību, kā arī ļaus mazināt dažādas plaisas, kas sastopamas darba tirgū.

Tas nozīmē, ka izglītībai jākļūst balstītai vairāk uz prasmēm, nevis iedot tikai teorētisko bāzi, kā rezultātā augstskolas absolventam ir augstākā izglītība, taču nav prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū.

Pēdējo gadu laikā vairākas kompānijas, kā IBM, “Google” un EY ir pievērušās šāda veida filozofijai un sākušas pieņemt darbā cilvēkus, kam ir nepieciešamās prasmes. Tādēļ daudzi uzņēmumi investē darbaspēka izglītošanā, liekot strādājošajiem apgūt arvien jaunas prasmes.

Covid-19 krīzes laikā lielāka loma ir dažādām tīmekļa platformām, kas ļauj cilvēkiem iegūt jaunas prasmes un darba zaudējuma gadījumā arī iegūt jaunu darbu, tādējādi mainot savu karjeru.

Svarīgs arī cilvēka faktors

Interesanti, ka darba nākotne nav saistīta vien ar dažādām tehniskām prasmēm – liela nozīme būs arī tam, kādas prasmes būs interakcijā ar citiem cilvēkiem. Darba ņēmēji parasti meklē darbu, kur ir jāveic kādi uzdevumi, kam vajadzīgas noteiktas prasmes. Mūsdienās uzņēmumi meklē cilvēkus, kas pievērš uzmanību dažādām detaļām, ir radoši problēmu risinātāji, ir tendence sadarboties, kā arī tikt galā ar dažāda veida problēmām.

Tās arī ir prasmes, ko var iemācīties, un tam ir izveidotas dažādas apmācības programmas. Tiek norādīts, ka, attīstoties digitālajām platformām un ar to saistītajiem darbiem, pieaug arī cilvēku savstarpējās komunikācijas loma, tādējādi jaunajā ekonomikas un darba kultūras jomā svarīgi ir ne tikai prast strādāt, bet arī komunicēt ar citiem cilvēkiem.

Skaidrs, ka bizness mainās, un ar laiku uzņēmējdarbība vairs nebūs tāda, kādu to tagad zinām. Nākotnē cilvēkiem būs nepieciešamas daudz labākas zināšanas gan par digitālo vidi un tās uzdevumiem, gan saistībā ar cilvēku savstarpējām attiecībām, līdz ar to – cilvēkiem būs nepieciešams plašs skatījums uz lietām.

Jau pašlaik uzņēmumos priekšroka tiek dota cilvēkiem, kam ir plašāks skatījums uz notiekošo, ne tikai uz saviem darba uzdevumiem.

Jau pašlaik daudzi cilvēki ir pielāgojušies dažādu jaunu un atšķirīgu tēmu apguvei – tas ir vēl viens pierādījums laikmetā, kas pieprasa mācīšanos arī pēc izglītības iegūšanas. Katrs biznesa līderis piekritīs, ka ne tikai pareizo cilvēku, bet arī cilvēku ar pareizām prasmēm un domāšanas veidu atrašana ir nopietns izaicinājums uzņēmumam.

Izmantot trīs četru gadu laikā iegūto grādu kā galveno nosacījumu nodarbinātībā nozīmē paļauties uz talantiem, kam ir noteiktas prasmes, bet ne vienmēr vēlme iemācīties ko jaunu.

Savukārt tiem, kuriem sevis attīstīšana un mācīšanās ir svarīga, vienmēr ir atbilstošas ​​prasmes.

Cilvēki pašreiz pārāk daudz paļaujas uz izglītības grādiem. Taču darba tirgus mainās, mainās arī darba apjoms, ko ieguldām, lai mainītu domāšanu par to, ka svarīgas ir arī plašas prasmes ne tikai savā darba jomā.