Neparastā vietā atrasti 115 000 gadu seni cilvēka pēdu nospiedumi (2)

Kopumā arheologi atraduši septiņus cilvēka pēdu nospiedumus un vairākus simtus dzīvnieku pēdu nospiedumu, kas arī ir aptuveni 115 000 gadu seni. 

Daudzas fosilijas un artefakti tiek atrasti tieši tādās vietās kā šī ezera gultne Saūda Arābijā. Šo izrakumu vietu arheologi atklāja 2017. gadā pēc tam, kad laika gaitā bija izzudusi zemes virskārta. Nav grūti iedomāties, ka dubļainajā ezera gultnē pirms 100 000 gadu valdīja visai intensīva satiksme. 

Kad populācijas pārvietojas, tās atstāj pēdu nospiedumus. Krietni tālāk esošajā slāneklī, piemēram, ir atrasti pasaulē senākie organismi, kas tik labi saglabājušies tāpēc, ka iekrita tādā dubļu bedrē un uzreiz gāja bojā. Piemēram reiz tika atrasts vesels dinozaurs ar visām bruņām, kas bija izcili saglabājies tāpēc, ka bija iestidzis dubļos, okeāna dibena vēsumā. 

Jaunajā pētījumā zinātnieki cenšas noskaidrot, kāpēc antīkie dubļi ir tik īpaši. 

“Eksperimentālajā mūsdienu cilvēku pēdu nospiedumu pētījumā atklājās, ka nospieduma detaļas pazūd 2 dienu laikā, bet nospiedums neatpazīstams kļūst  jau pēc 4 dienām. Līdzīgi bija arī ar citu dzīvnieku pēdu nospiedumiem,” raksta pētnieki. 

Tas nozīmē, ka jaunatklātais pēdu nospiedumu kopums ir radies unikālos apstākļos, kas arī liecina, ka visi pēdu nospiedumi radušies vienā laika posmā. Pieturoties pie šīs atziņas, zinātnieki sāka pētīt, kas atstājis šos nospiedumus. Homo Sapiens nebija vienīgie stāvus staigājošie humanoīdi, tomēr pierādījumi liecina, ka tie bija vienīgie, kas staigāja pa izžuvušā ezera gultni. 

“Identificēti tika septiņi hominīdu pēdu nospiedumi. Ņemot vērā fosilijas un Homo Sapiens izplatības Arābijas Pussalā arheoloģiskos pierādījumus, mēs domājam, ka tās ir Homo Sapiens pēdas,” stāstīja pētnieki. 

Šis izžuvušais ezers, visticamāk, reiz bija daļa no aizvēsturiskā “lielceļa”, pa kuru pārvietojās šajā teritorijā mītošie dzīvnieki, radot tādu kā koridoru, kurā vietām bija saldūdens krājumi, tāpēc dzīvnieki varēja ērti migrēt. 

Šajā gadījumā gan zinātniekiem neizdevās atrast citus pierādījumus par aizvēsturisko cilvēku klātbūtni tur, piemēram, nažu pēdas uz dzīvnieku kauliem, kas varētu liecināt par medīšanu. 

“Arheoloģisko pierādījumu trūkums ezera gultnē liecina, ka cilvēks to apmeklējis ļoti īsu laiku,” secina zinātnieki. 

Šie Homo Sapiens varētu būt pēdējie ceļā uz siltākiem reģioniem, kad neglābjami tuvojās ledus laikmets. Par to arī liecina fakts, ka to pēdas nav pārklājušās ar citu cilvēku grupu pēdām.