Fiziski mājās, bet domās - darbā jeb kā pilnībā "atslēgties" no darba savās brīvdienās (3)

Ja būtu brīva izvēle, lielākā daļa cilvēku izvēlētos nedomāt par biroja lietām savās brīvdienās, tomēr lielākajai daļai cilvēku psiholoģiski ir sava veida vainas un pienākuma apziņa, tādēļ daudzi savās brīvdienās fiziski ir mājās, bet domās – darbā.

Pētījumā, ko veikusi Lielbritānijas kiberdrošības kompānija “Tessian”, noskaidrots, ka no 1000 darbiniekiem aptuveni puse atzīst, ka viņiem uz e-pastiem ir jāatbild pēc iespējas ātrāk, arī savās brīvdienās.

Nodarbinātības uzņēmums “Glassdoor” norāda uz līdzīgu statistiku – aptuveni 23% strādājošo savā atvaļinājumā regulāri ir pārbaudījuši e-pastu, kamēr 15% cilvēku savus darba pienākumus turpinājuši veikt arī brīvdienās, baidoties, ka viņiem neizdosies laikā pabeigt savus uzdevumus.

Stress, ja nav iespējams domāt par darbu

Ir cilvēki, kuri apzināti ik dienas, neatkarīgi no tā – vai darba diena, vai brīvdiena, pārbauda savus darba e-pastus, kā arī domā par veicamajiem uzdevumiem darbā, savu ikdienas dzīvi atstājot otrajā plānā.

Kad “ir par daudz”, daudzi cilvēki izvēlas atslēgt internetu, atturēties no sociālo tīklu lietošanas, kā arī atslēgt savas digitālās ierīces vai arī doties uz kādām attālām vietām, kur nav mobilā tīkla zonas vai ātra interneta.

“Es pārbaudu savus darba e-pastus vairākas reizes dienā, bet brīvdienās es tos ignorēju.

Uzskatu, ka brīvdienām ir jābūt pārtraukumam no darba, un es novērtēju savu brīvo laiku. Brīvajā laikā es izvairos pat runāt par darbu un nevēlos, lai kāds man atgādina par to,”

norāda IT tehniķe Sofija Pikapa.

Savukārt sabiedrisko attiecību speciāliste Ketrina Verilova BBC norāda, ka “brīvdienās domu novirzīšana no darba ir prasme un zināma māksla, un tieši tāpēc dažādi biznesa treneri un mentori velta tam atsevišķu uzmanību”.

Viņa norāda, ka pazīst vairākus cilvēkus, kuri pat atvaļinājumā “pilnībā atsakās no idejas nedomāt par darbu”, jo viņi baidās palaist garām kaut ko svarīgu.

“Jā, es arī brīžiem iedomājos par darbu, tomēr brīvdienas ir jāpavada ar ģimeni. Un jā – ir vērts atslēgties no zvaniem un e-pastiem, jo šajos periodos rodas labākās idejas,” viņa skaidro.

Pieaugošas prasības

Personības izaugsmes eksperti norāda, ka sajūta, ka “vienmēr ir jābūt sasniedzamam”, ir augusi kopš laika, kad “Blackberry” telefoni guva pirmo popularitāti. Tas bija pirms aptuveni 16 gadiem. Kopš tā laika ir pieaugusi iespēja piekļūt tehnoloģijām un iespēja ātri atbildēt uz ziņām. Tādējādi cilvēkos pieaug prasības pret sevi un viņiem rodas sajūta, ka ir pienākums atbildēt nekavējoties, pat neraugoties uz to, ka “varbūt ir sestdienas vakars kopā ar ģimeni”.

“Daudzu cilvēku priekšnieki savus darba e-pastus un pat darba pienākumus veic ārpus darba laika – arī brīvdienās. Līdz ar to šie priekšnieki gaida, ka arī darbinieki rīkosies līdzīgi,”

norāda personības izaugsmes eksperts Deivids Desouza.

“Ja tā ir daļa no organizācijas darba kultūras, ko jūs redzat sev apkārt, ka cilvēki vienmēr ir sasniedzami, uz ziņām atbild nekavējoties, tad arī tu ar laiku sāksi uztraukties, ka sāc pievilt savus kolēģus un priekšnieku, ka nedari tāpat,” saka Desouza.

Kas rada vairāk stresa – nezināt, kas notiek darbā, vai arī neatbildēt ārpus savām darba stundām? Kompānijas “Actual Group” vadītājs Kriss Hārdings saka, ka par šo tēmu ir daudz diskusiju, taču uz šo jautājumu nav “pareizu vai nepareizu atbilžu”.

“Ja tu domā par to, ka nezini, kas notiek darbā, tu neatpūties. Tomēr atpūta ir iespējama tad, ja tu atslēdz savas domas no darba,” saka Hārdings.

“Teorētiski jums noteikti vajadzētu kādu laiku, ko pavadīt, vispār nedomājot ne par darbu, ne par saviem pienākumiem, neatkarīgi, kas ir tava darba vieta. Šādos periodos, piemēram, atvaļinājumos, var labi pateikt, vai uzņēmums tiek galā bez tevis, vai tu tiešām esi neaizstājams darbinieks,” norāda Hārdings.

Internetam – nē!

Surejas universitātes kiberdrošības eksperts Alans Vudvards saka, ka viena no fundamentālām problēmām faktiski liek cilvēkam saistīt sevi ar darbu arī ārpus darba laika.

“Tad, kad tu nosūti e-pastu kādam cilvēkam ārpus darba laika saistībā ar darba jautājumiem, tu nezini – atbildēs vai ne. Līdz ar to rodas sajūta, ka mēs visi esam vainīgi – gan tas, kurš nosūta šo e-pastu, gan saņēmējs, kas, iespējams, to palaiž garām. Līdz ar to sūtītāji un saņēmēji ir ierauti tādā vāvares ritenī, kad zinām – ar vienu sūtījumu mēs varam radīt nepatīkamas sajūtas gan sev, gan citiem, bet sistēma mums to liek darīt tāpat,” saka Vudvards.

Desouza norāda, ka lielākā daļa kompāniju neuzstāj uz to, ka cilvēkiem vienmēr būtu jābūt sasniedzamiem, kad viņi ir atvaļinājumā. Tomēr skaļi neizteiktas gaidas, ka cilvēks tomēr būs pieejams ikvienā laikā, pastāv. Tieši tādēļ daudzi uzņēmumi ir sākuši cīņu pret šo problēmu.

Tā, piemēram, vairākās IT nodaļās Lielbritānijas uzņēmumos ir sākta jaunas sistēmas izveide, kas cilvēkiem liedz atvērt savu darba e-pastkastīti, kad viņi ir brīvdienās vai atvaļinājumā.

Tā, piemēram, Vācijas uzņēmums “Daimler” pastāv politika, ka gadījumā, ja centies uzrakstīt e-pastu darbiniekam, kas ir atvaļinājumā, sūtījums nekavējoties tiks izdzēsts.

Tiek norādīts, ka daudz kas ir atkarīgs no organizācijas darba kultūras, tomēr personāla daļas ir sākušas ņemt vērā pētījumus par to, cik negatīvi strādājošos ietekmē “neatslēgšanās no darba” brīvdienās – tas rada problēmas mentālajai veselībai, miegam un pat stājai.

“Vienīgais veids, kā organizācijas un paši strādājošie var gūt labumu, – brīvdienās veltīt laiku atpūtai, saviem hobijiem un citām lietām, nevis darbam.

Protams, mums ir jāuzlabo savas attiecības ar tehnoloģijām, neļaujot tām ik pēc 15 minūtēm atgādināt par darbu. Atpūta – tā ir galvenā atslēga uz labu produktivitāti,” saka Desouza.