“Airbus” prezentējis trīs dažādas projekta “ZEROe” lidmašīnu sākotnējos prototipus, projektu nodēvējot par vēsturisku brīdi komerciālajai aviācijai. Uzņēmums uzsver, ka ūdeņraža lidmašīnām ir potenciāls būtiski samazināt aviācijas nozares ietekmi uz vidi.
Bezemisiju aviācijas koncepcijas pamatā ir plāns saražot pietiekami daudz ūdeņraža no atjaunojamiem vai zemu emisiju resursiem. Šobrīd lielākā daļa apjomīgākās ražošanas balstās uz fosilo kurināmo, galvenokārt metānu, kas nav izskatāmas par zemu emisiju resursu.
Analītiķi uzsver, ka šī gan nav pirmā reize, kad ūdeņradis tiek piesaukts kā mūsdienu aviopārvadājumu “glābējs”.
Ūdeņradis aviācijā tika izmantots jau dirižabļos pagājušā gadsimta sākumā, bet gaisa kuģa “Hindenburg” katastrofa 1937.gadā apturēja ūdeņraža ēras tālāku attīstību.
Nesenākās aktivitātes ap ūdeņraža izmantošanu civilajā aviācijā bija vērojamas periodā no 2000. līdz 2002. gadam, kad tika īstenots Eiropas Savienības finansēts projekts “Cryoplane”, kura mērķis bija izvērtēt ar ūdeņradi darbināmu lidmašīnu ilgtspējību. Šajā projektā piedalījās arī “Airbus”.
“Cryoplane” projekts gan ātri vien noklusa, bet tagad ideja par ūdeņraža lidmašīnām ir atkal atgriezusies aviobūves dienaskārtībā.