Pandēmijas dēļ cietis karalienes īpašumu portfelis. Nodokļu maksātājiem būs jāpalīdz karaļnamam (10)

Karalienes mantzinis sers Maikls Stīvenss piektdien apstiprināja, ka  finanšu memorands “Sovereign Grant”, kas ir viens no galvenajiem karaliskās ģimenes ienākumu avotiem, necietīs, neraugoties uz ienākumu kritumu no tā saucamajiem kroņa īpašumiem.

Kas attiecas uz “Sovereign Grant”, tas ir vienreizējs valdības maksājums, kas sedz karaliskās ģimenes oficiālos ceļa, personāla un pils izdevumus. To piešķir “Kroņa īpašumi” (“Crown Estate”) – nekustamo īpašumu kompānija, kas var lepoties ar plašu lauksaimniecības zemju kolekciju un galveno īpašumu Londonas centrā. Lielākā daļa ieņēmumu no "Kroņa īpašumiem” nonāk valdības kasē, bet 25% no tiem valdība izmaksā karalienei suverēnas dotācijas veidā.

Pagājušajā nedēļā “Kroņa īpašumi” ziņoja par rekordlieliem ienākumiem – 345 miljoniem mārciņu (377,5 miljoni eiro) fiskālajā gadā, kas noslēdzās šī gada martā. Uzņēmums gan brīdināja, ka esošajā fiskālajā gadā, kas noslēgsies 2021. gada martā, ieņēmumi būs “ievērojami kritušies”, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz nekustamo īpašumu portfeli.

Tiek norādīts, ka faktiski lielākā daļa no Londonas centrālās daļas pavasarī tika padarīta par “spoku pilsētu”, jo pilsētā tika noteikta karantīna. Tās dēļ miljoniem strādājošie, tirgotāji, tūristi un citi cilvēki bija pazuduši no allaž noslogotās pilsētas ielām. Aktivitāte palielinājās vasaras laikā, taču jaunie ierobežojumi, kas noteikti šajā nedēļā, lai cīnītos pret vīrusa izplatības otro vilni, šo atkopšanos būtiski mazinās.

Tiesa gan, karalieni neietekmēs fakts, ka “Kroņa īpašumu” ienākumi ir dramatiski kritušies. Summu, ko saņem karaliene, nosaka likums. Tas nozīmē, ka viņa saņems savu daļu no 345 miljoniem mārciņu - 86,3 miljonus mārciņu (94,4 miljonus eiro) lielu maksājumu 2022. gadā.

Pabalsta izmaksa karalienei arī turpmākajos gados paliks tādā pašā līmenī, arī tad, ja “Kroņa īpašumu” peļņa joprojām būs pakļauta lielam spiedienam. Likums, kas regulē dotāciju, neļauj tai piedzīvot lielu kritumu.

“Pat ja arī “Kroņa īpašumu” ienākumi būs ievērojami samazinājušies, suverēnā dotācija paliek tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā, neatkarīgi no tā, kā ir veicies “Kroņa īpašumiem”. Dotācija “Sovereign Grant” finansē Monarhijas oficiālo biznesa darbību un nerada nekādu privātu peļņu nevienam no Karaliskās ģimenes locekļiem,” sacīja karaļnama pārstāvis.

Līdz ar to – paredzams, ka valsts kasē no “Kroņa īpašumiem” ienāks mazāk naudas, tomēr likums paredz, ka atbalsts karaļnamam ir jāsniedz stabilā apjomā. Starpību, kas būs radusies no ienākumu krituma, segs nodokļu maksātāju nauda. Šādu scenāriju jau nosodījuši daudzi ekonomisti.

“Tas ir trakums. Īpašumu izīrētāji – tostarp arī “Kroņa īpašumi” - ir radījuši ļoti riskantu situāciju investīcijām. Ja labos laikos ienākumi no īres maksas var labi pieaugt, tad sliktos laikos par labiem ienākumiem var aizmirst. Bet, kā izskatās, mēs kā sabiedrība to vienkārši nesaprotam,” saka Londonas Universitātes koledžas pārstāve Lorija Makfarleina.

Pēc likuma finanšu memorandu “Sovereign Grant” katrus piecus gadus pārskata premjerministrs, finanšu ministrs un karalienes mantzinis. Paredzams, ka šis memorands tiks pārskatīts nākamajā gadā, tādējādi pastāv teorētiska iespēja, ka nodokļu maksātāju subsīdijas daļa tiks mazināta.

Šādas ziņas izskanējušas laikā, kad Lielbritānijas kompānijas laika posmā no marta līdz augustam bija spiestas likvidēt aptuveni 700 000 darba vietas, un paredzams, ka tuvākajā laikā nāksies likvidēt vēl vairākus tūkstošus darba vietu. Tāpat Lielbritānijas iedzīvotājiem nāksies maksāt lielākus nodokļus, lai mazinātu valsts parādu, kas pagājušajā mēnesī pārsniedza 2,3 triljonus eiro.

Tiesa gan, karaliskie bankas konti nepaliks neskarti. Paredzams, ka suverēnā dotācija varētu piedzīvot “apgriešanu”, jo Bekingemas pils atjaunošanai ir nepieciešami 20 miljoni sterliņu mārciņu no 369 miljonu mārciņu lielā budžeta, savukārt pilī un citās ievērojamās vietās, piemēram, Vindzoras pilī, samazinātais apmeklētāju skaits liek prognozēt, ka nākamo trīs gadu laikā zaudējumi būs aptuveni 15 miljoni mārciņu.

Karalienes mantzinis Stīvenss gan norāda, ka karaliskā ģimene neplāno lūgt papildu finansējumu un “meklēs iespējas, kā optimizēt visas nepieciešamās izmaksas un pašu spēkiem tikt galā ar šo situāciju”.

Piektdien publicētais finanšu pārskats liecina, ka izdevumi, ko sedz memorands “Sovereign Grant”, ieskaitot karaliskās ģimenes algas, īpašuma uzturēšanas un ceļa izdevumus, ir pieauguši par 3,6%, sasniedzot 69,4 miljonus mārciņu (aptuveni 76 miljonus eiro) fiskālajā gadā līdz 2020. gada martam.

Salīdzinājumam - patēriņa cenu inflācija Lielbritānijā šajā laika posmā bija starp 1,5% un 2%.

“Pandēmijas sitiens tiešā veidā izceļ finansēšanas sistēmas vājās vietas. Īstā problēma saistībā ar memorandu “Sovereign Grant” ir tā, ka tā nestimulē karalisko ģimeni kaut kā mazināt savas izmaksas. Nav īsti saistības starp prasībām un ieņēmumiem,” sacīja žurnālists Deivids Makklūrs, kurš šobrīd veido dokumentālo filmu par karaļnama finansēm.