:format(webp)/nginx/o/2020/09/25/13371148t1h8170.jpg)
Karantīnas laikā Sindijai Vildei nācās dzīvot šķirti no dēla, kurš palika Latvijā, – cik emocionāli grūts bijis šis posms? Viena no lielākajām Sindijas vēlmēm ir, lai bērns izaugtu par krietnu cilvēku - vai un kā to palīdzēt īstenot var pašas kaislība uz zirgiem?
Ģimeņu iecienītais raidījums “Māmiņu klubs” kanālā “STV Pirmā!” svētdien, 27.septembrī plkst. 9:20, tiksies ar pasākumu rīkotāju un uzņēmēju Sindiju Vildi viņas ceļā uz mājām - tās būs Latvijā vai tomēr Portugālē?
"Portugāle mani pilnībā mainīja, un es sapratu, ka jāiet pa straumei. Paļauties uz dzīves noteikumiem un plūst tiem līdzi.
Notiks tas, kam ir jānotiek, un vienalga, vai to tu gribi vai ne. Vēl lieta, ko iemācījos, ir - izbaudīt šeit un tagad. Un prast to novērtēt. Izbaudīt to brīdi, jo savādāk mēs nedzīvojam - tikai eksistējam.
Ir jāprot sazemēties ar to brīdi, un tad skrien pāri tirpiņas. Tā ir milzīga brīvība," raidījumā dziļdomīgi runā Sindija Vilde.
:format(webp)/nginx/o/2020/09/25/13371150t1h1e1d.jpg)
Kas tad Sindijai lika atgriezties? "Atgriezos uz dzīvi Latvijā tikai Hugo dēļ," atzīst Sindija. "Tās ķēpās ar visu atpakaļceļu man bija laiks arī apdomāt, kāpēc atgriežos. Nevis tāpēc, ka gribu te dzīvot vai strādāt, bet tikai tāpēc, ka mans puika šeit ir. Es nejūtos šeit piederīga..."
Tālākajā sarunā Sindija uzdod pati sev jautājumu: Cik es Hugo būšu vajadzīga vēl? Gadus desmit?
"Un es šeit palikšu, un pēc desmit gadiem, man ir bail, ka manī nepamostas tas aizvainojums, ka, redz, es te tevis dēļ atgriezos... Kad tu dzīvosi savu dzīvi? Kad? Pēc gadiem desmit man būs jau piecdesmit..."
Skaties visu raidījumu "Māmiņu klubs" 27.septembrī plkst. 9:20, STV Pirmā!
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)