Ilgu laiku automobiļa oficiālais degvielas patēriņš tika mērīts, izmantojot Eiropas jaunā braukšanas cikla procedūru NEDC. Tai gan bija maz kopīga ar dzīves realitāti, jo tehnisko datu tabulās uzrādītos patēriņa un kaitīgo izmešu rādītāju skaitļus ir iespējams sasniegt tikai ideālos apstākļos, kam ar realitāti nav gandrīz nekā kopīga.
Nākamgad automašīnu patēriņa rādītāji kļūs sliktāki. Lūk, kāpēc (3)
Pēc tam, kad gaismā nāca Volkswagen plaši īstenotās manipulācijas ar programmatūru, kas spēj izmainīt automašīnas izmešu datus, tātad pasauli pāršalca tā dēvētais “dīzeļgeitas” skandāls, daudz kritiskāk tika uzlūkota arī NEDC procedūra un likumdošanas līmenī radās vajadzība ieviest jaunu, ierindas autobraucējiem un jaunu auto pircējiem reāli noderīgu auto patēriņa mērīšanas sistēmu.
Tā nodēvēta par vispasaules harmonizēto vieglo auto testu procedūru jeb WLTP (Worldwide Harmonized Light Vehicle Test Procedure). Tā kā testu apstākļi un mērīšanas metodes vairāk atbilst realitātei, WLTP patēriņa un CO2 izmešu rādītāji lielākoties ir augstāki nekā līdz šim izmantotie NEDC dati.
Jaunie automobiļi WLTP ciklā tiek testēti jau kopš 2017.gada septembra, taču pilnas pārejas periods no NEDC uz WLTP bija noteikts visai ilgs, līdz 2021.gada 1.janvārim. Līdz tam daudzi autoražotāji savos katalogos aizvien uzrāda NEDC datus, kas ir patērētājam potenciāli simpātiskāki, taču neatbilst realitātei. Pēc gadu mijas būs jāuzrāda WLTP dati, un tad virkne automobiļu pēkšņi kļūs mazāk ekonomiski. Vismaz skaitļos, ne jau realitātē.
Tādi ražotāji kā Peugeot un arī tirgus un likumdevēju nežēlastībā kritušais Volkswagen jau tagad saviem jaunajiem modeļiem mērījumus veic atbilstoši WLTP procedūrai un arī uzrāda attiecīgos patēriņa rādītājus, kaut gan tie ir nedaudz augstāki kā NEDC dati.
NEDC - novecojusi metodoloģija
Lai gan NEDC atšifrējums ir Eiropas jaunais braukšanas cikls, tajā nav nekā jauna. Tas patiesībā ir ļoti novecojis un neatbilst mūsdienu braukšanas paradumiem un reālajai situācijai uz ceļiem. Mūsdienās autobraucējs paātrinās daudz biežāk, brauc ātrāk un sastrēgumos ir spiests bremzēt biežāk, lai paātrinātos atkal. NEDC šādas situācijas nav paredzēts, tādēļ izmērītie skaitļi ievērojami atšķiras no reālajiem.
Nolūkā iekļauties normatīvos daži autoražotāji iemanījās mašīnās uzstādīt krāpšanās programmatūru, kas spēj atpazīt testu procedūru, un tā laikā izmainīja dzinēja darba parametrus, tam kļūstot mazāk jaudīgam un līdz ar to ekonomiskākam ar mazākiem kaitīgajiem izmešiem. Līdz ko šāds auto pamet testu stendu, programmatūra to atgriež ierastajā darba režīmā un CO2 izmešu apjoms pieaug.
WLTP pietuvina rādītājus realitātei
WLTP metodoloģija ir citādāka un izstrādāta, simulējot modernā autovadītāja braukšanas stilu, lai gan mērījumi, tāpat kā NEDC gadījumā, arī tiek veikti laboratorijā. Atšķirības starp NEDC un WLTP testu procedūrām visskaidrāk demonstrē skaitļi.
Ja NEDC procedūra ilgst 20 minūtes, tad WLTP - 30 minūtes. Vidējais ātrums NEDC ir 34 km/h, bet WLTP - 46,5 km/h. Maksimālais ātrums ir attiecīgi 120 un 131 km/h, bet nobrauktais attālums - 11 un 23,25 km.
Arī apstāšanos WLTP procedūrā ir vairāk nekā NEDC, un tā ir iespēja paspīdēt jaunākajām degvielas taupīšanas sistēmām, tai skaitā Stop&Start sistēmām, kas uzstādītas vairumam Volkswagen, Audi, BMW, Peugeot un citu ražotāju automobiļu.
Tāpat WLTP ciklā tiek izdalītas četras dinamiskās fāzes, kurās 52% braukšanas laika imitē pārvietošanos pilsētā un 48% - ārpus pilsētas. NEDC testos ir tikai divas fāzes ar 66 procentiem braukšanas pilsētas režīmā un atlikušajiem 38% - ārpilsētas režīmā. Arī šie faktori spēlē būtisku lomu patēriņa rādītājos, jo līdz ar lielāku ātrumu palielinās arī vēja pretestība un aug patēriņš.
Nākotnē tiks uzrādīts reālais patēriņš
Jauno automobiļu datu tabulās atšķirības starp testu procedūru iznākumu ir acīm redzamas. Piemēram, populārajam krosoveram Nissan Qashqai ar 1,3 litru 140 zirgspēku benzīna dzinēju kā vidējais patēriņš 2018.gadā tika uzrādīti 5,3 l/100 km, savukārt tagad tam pašam auto WLTP radītājs realitātei pietuvināti 6,9 l/100 km. Peugeot 308 ar 100 dīzeļdzinēju patēriņš uz papīra savukārt palielinās par puslitru līdz 4,4 l/100 km. Ja aplūko citus ražotājus, tendence ir līdzīga, un šīs izmaiņas testu procedūrās ietekmē arī plug-in hibrīdus un elektroauto, kas atbilstoši jaunajai mērījumu procedūrai ar uzlādes reizi vairs nevar nobraukt tik tālu, kā tika solīts vēl pirms tikai gada vai diviem.
Lai patērētāju jauno auto raksturlielumu mulsinātu vēl mazāk, Eiropā jau drīzumā paredzēts ieviest vēl pilnīgāku patēriņa uzskaites sistēmu. Lai kādu skaitli norādītu ražotājs, autobraucēju un viņu braukšanas paradumu ir ārkārtīgi daudz. Tādēļ paredzēts, ka nākotnē no mašīnām tiks ievākti dati par reālo degvielas patēriņu. Tas savukārt dos iespēju katram modelim izveidot patēriņa koridoru ar zemāko un augstāko iespējamo rādītāju.