Rasa atzīst, ka valsts šo naudu saņems “iespējams, vēlāk, iespējams, nekad”,
tas būs atkarīgs no maksātnespējas procesa gaitas. Taču no vienas juridiskas personas, kuras kontā tika arestēts mazāk par miljonu eiro, valsts uzreiz saņemtu 80%.
Rasas rīcību VID apstrīdēja tiesā. Vidzemes priekšpilsētas tiesa nostājās administratora pusē, bet šim lēmumam sekoja prokuratūras protests Augstākajā tiesā.
Ja stātos spēkā administratora piedāvātā izmaksas kārtība, “valsts noteikti nesaņemtu šos 7,6 miljonus eiro,” pārliecināta ir Ģenerālprokuratūras tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore Ingūna Šnepste. Viņa skaidro – ja reiz banka ir maksātnespējīga, tad tai nav naudas, lai norēķinātos ar visiem kreditoriem.
Pagājušajā nedēļā Senāts piekrita prokuratūrai, ka šajā gadījumā valsts nav pielīdzināma pārējiem kreditoriem un atbilstoši Latvijas un starptautiskajiem likumiem noziedzīgā nauda jāizņem no aprites.
“Noziedzīgi iegūti līdzekļi nevar kļūt legāli.
Pēc administratora uzskata, iekļaujot valsti kreditoru sarakstā, šie te noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiek legalizēti, jo tiek maksāti gan prioritārajiem kreditoriem, gan nākamajiem, gan arī valstij tajā skaitā, un tikai to, kas paliks pāri, valsts varēs saņemt. Tā viņa ieskatā sanāk,” saka Augstākās tiesas senatore Ināra Garda.
“de facto” secina, ka administrators ir arī personiski ieinteresēts uzreiz nepārskaitīt naudu valsts budžetam, bet padarīt valsti par kreditoru. Raidījums jau reiz vēstīja, ka bankas akcionāri un citi lielie kreditori 2017.gada nogalē izlēma palielināt Rasas atlīdzību no likumā noteiktajiem 2-5% līdz 30% no kreditoriem izmaksājamās summas. Tātad no vairāk nekā 7 miljoniem konfiscēto eiro Rasam atlīdzībā pienāktos vairāk nekā divi miljoni.