Vārnu smadzenēs pirmo reizi novēroti cilvēkiem raksturīgi apziņas procesi

“Mūsu pētījuma rezultāti paver jaunu veidu, kā aplūkot apziņas evolūciju un tās neirobioloģiskos ierobežojumus,” preses relīzē rakstīja pētījuma galvenais autors, dzīvnieku psihologs Andreass Nīders. 

Iepriekšējos smadzeņu pētījumos tika parādīta cilvēku un dažu primātu spēja apzināti uztvert sajūtu ievadi smadzeņu garozā. Tomēr dzīvnieku smadzenes lielākoties ir atšķirīgas no cilvēku un primātu smadzenēm. Lielākajai daļai dzīvnieku nav smadzeņu garozas. 

Jaunajā pētījumā zinātnieki no Vācijas vēlējās noskaidrot, vai apziņas procesi smadzenēs varētu rasties bez smadzeņu garozas. Lai to izdarītu, viņi ierakstīja divu pieradinātu vārnu smadzeņu neironu atbildes reakcijas uz stimuliem. 

Vārnas bija mācītas pakustināt galvu, lai apstiprinātu, vai tās ir novērojušas stimulu uz ekrāna. Kad uz ekrāna parādījās stimuls, vārnas paklanīja galvu, savukārt, kad stimula nebija, galva palika nekustīga. 

Sākotnējos testos pētnieki izmantoja tikai viennozīmīgus stimulus, uz kuriem vārnas reaģēja kā gaidīts. Vēlākajos testos zinātnieki izmantoja neskaidrākus un vājākus signālus, no kuriem daži bija teju nemanāmi. Dažos gadījumos vārnas galvu paklanīja, parādot, ka ir pamanījušas stimulu, bet citos palika nekustīgas, signālu neuztverot. 

Testu laikā ierakstītie neironu signāli parādīja, ka brīdī, kad vārnas novēroja vizuālo stimulu, nervu šūnas pēc stimula prezentācijas lika veidoties atbildes reakcijai. Savukārt, kad vārnas signālu nemanīja un galvu nepaklanīja, šīs nervu šūnas nereaģēja. 

“Mūsu pētījuma rezultāti parāda, ka vārnu smadzeņu nervu šūnas ietekmē subjektīvā pieredze jeb precīzāk – rada subjektīvās pieredzes,” skaidroja Nīders. 

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”, rakstīts, ka apziņa būt dzīvnieku valstī varētu būt izplatītāka nekā uzskatīts iepriekš. 

Senākais kopīgais vārnu un cilvēku radinieks dzīvoja pirms aptuveni 320 miljoniem gadu. Iespējams, ka apziņa savu evolūcijas ceļu sāka tieši tad.