Pirmo pasaules karu tik nāvējošu varēja padarīt ļoti neparasta klimata anomālija (3)

Pēc detalizētas ledus parauga analīzes, kas tika iegūts Šveices-Itālijas Alpos, zinātnieki spēja uzzināt vairāk par klimatu Eiropā no 1914. līdz 1919. gadam, pirmo reizi vēsturē laikapstākļus sasaistot ar Pirmo pasaules karu un tam sekojošo spāņu gripas pandēmiju. 

Šos lielos 20. gadsimta notikumus nāvējošākus varēja padarīt neparasti mitrie un vēsie laikapstākļi. Izdzīvot jau tā skarbajos apstākļos kaujas laukā tādējādi bija vēl grūtāk. Turklāt laikapstākļi varēja arī ietekmēt putnu migrāciju un uzvedību, potenciāli saspiežot putnus un cilvēkus tuvāk kopā, nekā tas būtu parasti. 

“Atmosfēras cirkulācija mainījās, un visā Eiropā sešus gadus bija lietaināki un vēsāki laikapstākļi. Šajā gadījumā tā bija anomālija, kas norisinās reizi simts gados. Es nesaku, ka tas bija pandēmijas iemesls, tomēr noteikti savu lomu jau tā saasinātajā situācijā spēlēja,” komentēja klimata zinātnieks Aleksandrs Mors. 

Protams, ziņas par nežēlīgajiem apstākļiem Pirmā pasaules kara ierakumos nav nekas jauns, jo lietus un dubļi ir gana aprakstīti. Tomēr šis jaunais pētījums šos apstākļus sasaista ar gadsimta klimata anomāliju, rakstīts izdevumā "Science Alert".

Jūras sāls pēdas ledus paraugā liecina par ārkārtīgi neparastām Atlantijas okeāna gaisa plūsmām, kas savukārt saistītas ar lietavām 1915., 1916. un 1918. gada ziemā. Tās arī sakrīt ar mirstības zenītiem Eiropas kaujas laukos. 

Kopumā Pirmajā pasaules karā gāja bojā gandrīz 10 miljoni kareivju. Nežēlīgais sals un mitrie apstākļi tranšejās bija neciešami un neļāva ievainotajiem kareivjiem atkopties. Vēl vairāk dzīvību paņēma pneimonija un citas slimības. 

“Mēs atklājām saikni starp mitrākiem, vēsākiem apstākļiem un paaugstinātu mirstības līmeni, kas īpaši izteikts bija no 1917. gada vidum līdz 1918. gada vidum,” teica arheologs Kristofers Lovlaks. 

Pētnieki arī domā, ka sliktie laikapstākļi radīja ideālu vidi spāņu gripas pandēmijai kara beigās. Šī doma pētījumā gan ir spekulatīva, tomēr varētu būt, ka sliktie laikapstākļi lika mežapīlēm – primārajām H1N1 nēsātājām – palikt siltākajos Rietumeiropas reģionos, nevis migrēt uz Krieviju kā ierasts. Tādējādi pīles atradās tuvāk cilvēkiem, kas jau tā dzīvoja antisanitāros apstākļos. 

Lielāks ūdens daudzums nozīmē ātrāku vīrusa izplatību, kas visā pasaulē nogalināja 50 līdz 100 miljonus cilvēku. Tagad, kad pasauli atkal pārņēmusi pandēmija, varbūt šis pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “GeoHealth”, mums kaut ko var iemācīt.