Noskaties, kā Zemei garām “paskrien” meteoroīds (4)

2020. gada 22. septembrī pirms nonākšanas atpakaļ kosmosā cauri Zemes atmosfērai izlidoja neliels kosmiskais ķermenis. Meteoroīdu debesīs virs Vācijas ziemeļiem un Nīderlandei astronomi pamanīja ar Globālā meteoru tīkla kameru. Tuvākajā punktā Zemei tas atradās 91 kilometra augstumā, kas ir zemāk nekā jebkurš satelīts. Pēc tam meteoroīds “atsitās” mūsu atmosfērā un nonāca atpakaļ kosmosā, vēsta "Universe Today".

Fiziķis Deniss Vida atklāja, ka viņiem izdevās noskaidrot, ka šis meteoroīds ir Jupitera saimes orbītas objekts, tomēr atrast tā potenciālo mātes objektu neizdevās.

(1/2) An earthgrazer above N Germany and the Netherlands was observed by 8 #globalmeteornetwork cameras on Sept 22, 03:53:35 UTC. It entered the atmosphere at 34.1 km/s, reached the lowest altitude of ~91 km and bounced back into space!@westernuScience @IMOmeteors @amsmeteors pic.twitter.com/5EgRivdcsu

— Denis Vida (@meteordoc) September 22, 2020

Meteoroīdi parasti ir komētu vai asteroīdu fragmenti un bieži kļūst par meteoriem – spilgtām gaismām, kas pāršķeļ debesis, meteoram ienākot mūsu atmosfērā. Lielākā daļa no tiem, Zemi nesasniedzot, sadeg atmosfērā.

Zinātnieki saka, ka šādi meteoroīdi, kas pietuvojas Zemei, bet pēc tam atkal nonāk kosmosā, ir reta parādība, salīdzinājumā ar simtiem tonnu mazāku objektu, kas katru dienu sadeg mūsu atmosfērā. Biežāk redzamais efekts, ko sniedz šādi objekti, ir tā saucamās krītošās zvaigznes. Tikai neliela daļa no šiem meteoriem nokrīt uz zemes, kļūstot par meteorītiem.

Lai akmens gabals “atsistos” pret Zemes atmosfēru, tam tajā ir jāieiet diezgan nelielā leņķī. Salīdzinoši - tas ir kā olis, kas atsitas pret ūdens virsmu. Ūdens vietā gan šoreiz ir Zemes atmosfēra, bet akmens vietā – meteoroīds.