Saeimas Budžeta komisija atbalsta Vilka virzīšanu Latvijas Bankas Padomes locekļa amatam

LB prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka pilns vadības komplekts LB ir svarīgs, lai institūcija būtu jaudīga padarīto darbu ziņā.

"Padomē vēl divas dienas esam seši. Uz tukšo vietu virzu Andri Vilku, kurš ir savas jomas profesionālis, kurš pārzina makroekonomiku, finanšu tirgus. Profesionālā ziņā viņš ir ļoti atbilstošs kandidāts bez aktīvas piesaistes politikā," teica Kazāks.

Vilks atzina, ka viņa vērtējums par LB vienmēr ir bijis ļoti augsts. "Esmu cieši strādājis ar šo institūciju. LB iznāk no ēnas un kļūst atvērta un efektīva, meklējot dialogu ar visām pusēm, un tas ir virziens, kā būtu jāstrādā. Mana vīzija saskan ar to, kā būtu jāvirza procesi," atzina Vilks.

Vilka ieskatā, specializējoties modernākos risinājumos, LB varētu ieņemt arī vadošāku lomu Eiropā. 

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) atgādināja, ka pastāv liela iespēja LB apvienot ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), taujājot Vilka viedokli par šādu scenāriju.

"Esmu sekojis līdzi šim jautājumam. Saredzu sinerģiju, bet svarīga ir politiskā izšķiršanās, jo nedrīkst apstāties kaut kur pa vidu. Abi varianti var pastāvēt," teica Vilks, piebilstot, ka iespējams strādāt gan abām institūcijām atsevišķi, gan arī kopā.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Gatis Eglītis pauda neapmierinātību ar Vilka kandidatūras izvirzīšanu, paužot aizdomas, ka tas izskatoties pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska (JV) zvana ar lūgumu iekārtot Vilku darbā.

Tāpat Eglītis pauda neizpratni, kāpēc padomes locekļu skaits būtu jāpalielina. "Tikpat labi varēja atstāt piecu cilvēku sastāvā. Pat ja vajag sesto, var paņemt kādu no valdes. Kāpēc LB Padomē vajadzīgs vēl viens makroekonomists, nevis jurists vai eksperts naudas atmazgāšanas jautājumos?" taujāja deputāts.

Viņš arī pauda, ka saistībā ar FKTK un LB apvienošanu nav panākta galīga vienošanās par to, kāds varētu būt jauns pārvaldības modelis.

Pieļaujot, ka Vilka ievēlēšanai balsu pietiks, Eglītis pauda cerību, ka Vilks pievērsīsies tam, kas Latvijā notiek finanšu sektorā. "Mums nevajag vēl vienu makroekonomistu, kas guri runās un novēros procesus, bet mums vajag darītāju," sacīja politiķis.

Kazāks akcentēja, ka Vilks ir darītājs ar jaudu veikt darbus. Centrālās bankas prezidents noraidīja Eglīša pausto, ka Vilka virzīšana darbam Padomē palielinātu šīs institūcijas lielumu. "Mēs nepalielinām Padomi - tajā vēl divas dienas ir seši cilvēki, bet ar 1.oktobri Vita Pilsuma dosies pelnītā atpūtā. Nudien es nepalielinu padomi," uzsvēra Kazāks.

Kazāks arī skaidroja, ka vēl pērn LB vadībā bija seši padomes locekļi un seši valdes locekļi, savukārt patlaban jau pusgadu ir tikai trīs valdes cilvēki. Viņš skaidroja, ka LB rosinās pavisam atteikties no valdes centrālajā bankā. Savukārt atstāt tikai piecus cilvēkus padomē nozīmētu radīt risku pārtraukt reformas.

LB vadītājs arī norādīja, ka no oktobra viņš būs vienīgais cilvēks padomē ar ekonomista izglītību, tāpēc Vilka prasmes ir ļoti svarīgas institūcijai arī kontekstā ar institūcijas pārstāvēšanu Eiropā.

Politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka, ņemot vērā LB notiekošās strukturālās izmaiņas, paredzēto pārvaldības modeļa maiņu, viņasprāt, varētu pārskatīt Padomes locekļu atlase kārtību, uzsverot, ka Padomei vajadzētu būt koleģiālai institūcijai, kur prezidentam būtu jāapspriež jauna locekļa virzīšana.

"Pašreizējais izvirzīšanas process ir tāds, kāds tas noteikts likumā. Piekrītu, ka LB Padomei ir jābūt koleģiālai institūcijai. Es Vilka nominēšanu, lai gan likums to neprasa, esmu saskaņojis ar Padomes kolēģiem," atklāja Kazāks, papildinot, ka no padomes locekļiem saņēmis atbalstu šādam solim.

Pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka kontekstā ar Vilka virzīšanu amatam jāatbild uz trīs pamatjautājumiem: vai Saeima turpina respektēt LB prezidenta zināmas tiesības veidot savu komandu, vai Vilks ir kvalificēts šim amatam, kā arī cik lielā mērā Vilks ir politisks kandidāts.

"Mēs Kazāku atbalstījām LB amatam, kas mums dod iespēju no viņa prasīt nākotnē pilnu atbildību par to, kas notiek vai nenotiek LB. Līdz šim nedzirdēju pārmetumus Kazākam par to, kas notiek LB. Līdz ar to ir jāturpina respektēt," teica Dombrovskis.

Viņš arī uzsvēra, ka Vilka kvalifikācija ir atbilstoša amatam, savukārt viņa relatīvi īslaicīgā politiskā darbība saistīta ar profesionālu izaicinājumu, atstājot politiku pēc krīzes stabilizēšanas.

Par Vilka virzīšanu amatam LB Padomē nobalsoja astoņi komisijas deputāti, JKP un "Saskaņas" politiķi nebalsoja, bet vēl atsevišķi politiķi balsojumā atturējās.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Pilsumas pēdējā darbadiena LB būs 30.septembris. Atbilstoši likumam par Latvijas Banku Latvijas Bankas padomē darbojas seši cilvēki - prezidents, prezidenta vietnieks un četri padomes locekļi.

Latvijas Bankas prezidents ir Kazāks, prezidenta vietnieks kopš 2020.gada 13.marta ir Māris Kālis, bet padomes locekļi ir Pilsuma, Arvils Sautiņš, Aivars Skopiņš un Zita Zariņa.

Vilks strādājis par "SEB bankas" galveno ekonomistu, ieņēmis finanšu ministra amatu otrajā un trešajā Valda Dombrovska valdībā. 2014.gada jūnijā Vilks paziņoja, ka pārtrauc politisko darbību. Kopš 2016.gada viņš strādā Eiropas Investīciju bankā, kur pildījis izpilddirektora un direktoru padomes locekļa pienākumus Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā, bet pašlaik ir vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos Eiropas Investīciju bankas Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā.