- Kā bija pirms šīs Covid krīzes? Vai tad arī bija iespēja strādāt attālināti?
- Nē, mums tādas prakses nebija, un mēs strādājām no biroja. Taču tagad no mājām strādāja 80% darbinieku. Ir arī tādas funkcijas, ko nav iespējams paveikt, strādājot no mājām. Tehniskie darbinieki, bāzes staciju tehniķi, tie, kas strādā izbraukumos, – viņiem jāstrādā uz vietas. Taču nodrošinājām tādu strādāšanu, ka viņi viens ar otru nesatiekas. Tika nodrošināts, lai nebūtu lieka drūzmēšanās. Mēs to visu atrisinājām, un mums veiksmīgi tas izdevās – cilvēki bija apmierināti.
- Kāds vispār ir strādājošo sieviešu īpatsvars šajās tehniskajās nodaļās?
- Jāsaka, ka mūsu uzņēmums ir laimīgs, ka mums sieviešu un vīriešu īpatsvars ir līdzīgās proporcijās. Tehniskajās nodaļās vairāk ir vīrieši, taču ir sievietes, kas nodarbojas ar tādiem amatiem kā IT speciālisti un dažādās citās darba vietās, kas nepieciešamas tehniskā tīkla uzturēšanai. Tīkla speciālisti, protams, vairākumā ir vīrieši, bet arī sievietes dara šādu darbu.
- Kādi varbūt ir lielākie aizspriedumi par sievietēm šādās profesijās?
- Aizspriedumi, es pat teiktu, ir pašām sievietēm, jo viņas domā, ka viņas nevarēs tikt galā, pietrūks zināšanu un viņām neveiksies šādā profesijā.
Taču, cik es esmu pārliecinājusies, tās sievietes, kas sper soli šādas profesijas izvēlē, ir ļoti veiksmīgas un ļoti labi sevi attīsta, kā arī labi sadzīvo ar vīriešiem šajā konkurējošajā sfērā. Manuprāt, nav ko baidīties, bet ir jāiet uz priekšu un jāattīsta sevi šajā IKT kompetencē.