Makrons: Francija vienmēr būs Latvijas draugs un sabiedrotais (15)

Abu valstu prezidenti oficiālās vizītes atklāšanas uzrunās uzsvēra spēcīgās saites un vērtības, kas Franciju un Latviju vienojušas gan vēsturiski, gan vieno arī patlaban. 

Makrons savā uzrunā pauda prieku un pateicību par uzņemšanu Latvijā. Viņš sacīja, ka ar vizīti Rīgā centīsies kompensēt ilgo tukšuma brīdi kopš 2001.gada jūlija, kad Latvijā viesojās tā brīža Francijas prezidents Žaks Širaks. Makrons sacīja, ka šīs vizītes mērķis ir labāk saprast un iepazīt Latviju, paskaidrot ļoti svarīgas Eiropas un starptautiskās politikas elementus, kā arī izvērst divpusējo sadarbību akadēmiskā, kulturālā un ekonomikas jomā.

Makrons pauda atzinību, ka Latvija, iesaistoties ES, nav atteikusies no savas patiesās identitātes un kultūras, un atgādināja par devumu, kādu Latvija sniegusi Eiropas kultūrai, - dzejnieki Rainis, Ziedonis, gleznotāji Jānis Rozentāls, Marks Rotko, arhitekts Mihails Eizenšteins un vijolnieks Gidons Krēmers. "Viņi ir mūsu Eiropas mantojuma sastāvdaļa, un esmu pārliecināts, ka daudziem no mums izraisa daudz atmiņu, jo viņi bijuši arī Parīzē," sacīja Francijas prezidents. 

Makrons uzsvēra Francijas iesaisti Baltijas reģiona drošības nodrošināšanā, piedaloties būtiskā sabiedroto misijā Lietuvā, kā arī skaidroja lēmumu izvērst stratēģisku dialogu ar Krieviju. "Jūs zināt, cik mums ir svarīga jūsu valstu drošība NATO. Šajā kontekstā mēs zinām jūsu kaimiņu attiecības un vēsturi, un tieši tādēļ

šajā abpusējā caurskatāmībā un sapratnē, arī garantējot jūsu drošību, mēs vēlējāmies izvērst ar Krieviju stratēģisko dialogu. Es zinu, ka tas raisa jautājumus un komentārus,

bet gribu apliecināt šeit spēcīgi, ka nekādā gadījumā šis dialogs nenodara kaitējumu mūsu Eiropas vēsturei. Mums ir jāraugās uz priekšu, jāapzinās vēsture, ģeogrāfija. Mēs neesam naivi, bet mums ir jāatsāk prasīgs stratēģiskais dialogs ar mūsu krievu kaimiņvalsti, lai rastu risinājumus, kad tas ir nepieciešams, un lai labāk cīnītos ar kiberuzbrukumiem," skaidroja Makrons.

Viņš piebilda, ka "ir jāizveido drošības arhitektūra, lai izveidotu uzticības ceļu". "Protams, tas nenotiks dienas laikā, bet es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi.  Tāpēc mūsu partnerība NATO un ES ir ļoti būtiska. Esam divas valstis, kas spēlē ļoti svarīgu lomu -

mums ir daudz kopīgu vērtību un kopīgas gribas, un šim dialogam ir jāiekļaujas šādā kontekstā," uzsvēra Francijas prezidents. 

Viņš arī norādīja, ka daudzas Francijas un Latvijas kopīgās cīņas jau iekļaujas šajā kontekstā, atgādinot, ka jau pirms pusotra gada Latvija pievienojās Francijas un Nīderlandes iniciatīvai, lai īstenotu oglekļa neitralitātes mērķus; tai vēlāk pievienojās arī virkne citu valstu.

"Jūsu valsts aktualitāte, cīņa pret klimata izmaiņām, ir ļoti svarīga mūsu kopīgās stratēģijas sastāvdaļa.

Tieši tāpat mēs kopīgi strādājam pie Eiropas atveseļošanas plāna, un es vēlos uzteikt arī jūsu valsts aktivitāti un lomu, lai mēs varētu iet uz priekšu ambīcijās ekonomiski, rūpnieciski, tehnoloģiski un arī veselības jomā atjaunot ES," sacīja Makrons.

Kā vēl vienu būtisku kopīgu interešu punktu Makrons minēja Latvijas, Lietuvas un Francijas kopīgo deklarāciju par demokrātijas aizsargāšanu pret manipulācijām, iejaukšanos un uzbrukumiem, lai tādējādi nodrošinātu demokrātijas politisko un administratīvo aizsardzību ne tikai vēlēšanu procesos, bet arī ikdienā, nodrošinot brīvas un drošas informācijas pieejamību.

"Gribu apliecināt, ka Francija vienmēr būs jūsu draugs un sabiedrotais, uzticams partneris, kas jūsos klausās. Mums patīk, mēs mīlam brīvību un mēs vienmēr iestājamies par tiem, kuri cīnās par brīvību. Jūs tādi bijāt, un jūs joprojām par to cīnāties.

Bieži vien sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā, kas nepārtraukti mainās, mēs būsim Latvijai blakus kā ES dalībvalsts, kā NATO sabiedrotais un kā draugs,"

uzsvēra Francijas prezidents. 

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka Makrona vizīte ir spilgts apliecinājums Latvijas un Francijas valstu un tautu sadarbībai, kas notiek ikdienā, un tai ir dziļas saknes. Levits atgādināja, ka Francija atbalstīja Latviju jau neatkarības karā un cīņā par mūsu valsts de iure atzīšanu pirms 100 gadiem. "Francija nekad neatzina mūsu valsts okupāciju. Francijas prezidents [Fransuā] Miterāns bija pirmais kādas lielas Rietumvalsts prezidents, kurš apmeklēja Latviju pēc mūsu neatkarības atjaunošanas," atgādināja Levits.

"Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO attiecības ar Franciju ieguva jaunu kvalitāti. Ar Franciju daudzos jautājumos mums ir līdzīgs redzējums, kas balstīts kopīgās vērtībās un multilaterālisma garā," uzsvēra Valsts prezidents.

Levits sacīja, ka vizītes laikā ar Francijas delegāciju tiks pārrunāti drošības izaicinājumi Eiropā,

kā arī uzsvēra, ka Latvija augsti vērtē Francijas kareivju dalību Lietuvā izveidotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, kas stiprina visa Baltijas reģiona drošību. Tāpat plānots pārrunāt, kā stiprināt transatlantiskās saites starp Eiropu un Ziemeļameriku un vienlaicīgi palielināt Eiropas spējas alianses darbībā, kā arī apspriest ES attiecības ar tās kaimiņu reģioniem.

"Mums konsekventi jāiestājas par Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un jābūt solidāriem ar baltkrievu tautu tās cīņā par demokrātiju,"

uzsvēra Levits. "Mēs pārrunāsim digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu platformu ietekmi uz demokrātiju un sabiedriskās domas veidošanās procesu, un uz dezinformācijas fenomenu, kas tagad, digitalizācijas laikmetā, ir uzņēmis jaunus apgriezienus un rada jaunus izaicinājumus demokrātijai." 

Francijas prezidenta vizītes laikā abu valstu ārlietu ministri parakstīs dokumentu par Francijas un Latvijas sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī par prioritātēm stratēģiskās sadarbības rīcības plānā līdz 2022.gadam. 

Levits atgādināja, ka Francija kļuvusi par vienīgo ES dalībvalsti, kurai ir pastāvīga locekļa statuss ANO Drošības padomē, un tas Francijai dod īpašu iespēju pārstāvēt Eiropas viedokli par pasaules konfliktu un apdraudējumu mazinājumu.

"Arī Latvija cer 2025.gada vēlēšanās pirmo reizi iegūt nepastāvīgā locekļa statusu Drošības padomē, tādējādi pastiprinot Eiropas balsi ANO.

Taču, lai pasaulē varētu paust un aizstāvēt kopīgu Eiropas nostāju, pie tās ir jāspēj nonākt. Skaidri redzams, ka ES nepieciešamas reformas.

Par to Francijas prezidents jau daudz ir runājis un zināmā mērā uzņēmies vadošu lomu Eiropas iekšējā diskusijā, taču ar to vien ir par maz. Centrālā loma šeit ir Francijas un Vācijas tandēmam, un vienlaicīgi nepieciešama visu ES dalībvalstu dalība," uzsvēra Levits.

Viņš norādīja, ka virkne krīžu ir izgaismojusi ES vājās vietas, un priekšā stāv milzīgs darbs ES ekonomikas atveseļošanā pēc pandēmijas krīzes. Pēc Levita domām, šī ir iespēja stiprināt Eiropas kopīgo tirgu ar nopietnu pagriezienu uz zaļo un digitālo kursu.

"Mēs nedrīkstam bāzt galvu smiltīs un cerēt, ka varēsim dzīvot kā pa vecam,

tādēļ Latvija pilnībā atbalsta Francijas prezidenta aicinājumu vēl šoruden atklāt konferenci par Eiropas nākotni," sacīja Latvijas prezidents, mudinot ieklausīties Eiropas pilsoņu patiesajās domās, lai nonāktu pie saprātīgām reformām, kas atjaunotu ES efektivitāti.

"Tikai tā mēs spēsim piepildīt Eiropas ambīcijas. Latvija vienmēr būs konstruktīva Eiropas ideju virzītāja. Latvija var savienot Eiropu ģeogrāfiski, politiski, kulturāli, digitāli. Latvijas sabiedrība krīzēs ātri mobilizējas, efektīvi tās pārvar un no tām izkļūst arvien spēcīgāka. Latvija ir lieliska vieta inovāciju ieviešanai kā sociālpolitiskā, tā arī augsto tehnoloģiju jomā," sacīja Levits.