Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Par mikrouzņēmumu nodokļa režīma ierobežošanu lems kopā ar izmaiņām autoratlīdzībās (3)

Finanšu ministrs Jānis Reirs
Finanšu ministrs Jānis Reirs Foto: Valsts kanceleja

Ministru kabinets jautājumu par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma ierobežošanu skatīs kopā ar izmaiņām autoratlīdzībās, trešdien vienojās valdības pārstāvji.

Trešdien valdība ārkārtas sēdē skatīja 2021.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes, starp kurām bija arī Finanšu ministrijas (FM) rosinātie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ar kuriem piedāvāts no 2021.gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu.

Valdības sēdes sākumā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aicināja MUN regulējuma izmaiņas neskatīt, jo tās būtu skatāmas kopā ar izmaiņām autoratlīdzību sistēmā, par ko ministri plāno lemt nākamnedēļ, 6.oktobrī.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda cerību, ka līdz nākamai nedēļai tiks panākta vienošanās par izmaiņām autoratlīdzībās, vienlaikus piekrītot, ka šīs izmaiņas būtu skatāmas kopā ar MUN regulējuma izmaiņām.

Patlaban MUN likme ir noteikta 15% apmērā apgrozījumam līdz 40 000 eiro, bet no nākamā gada rosināts MUN likmi noteikt 25% apmērā apgrozījumam līdz 20 000 eiro, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 20 000 eiro gadā, MUN likme paredzēta 40% apmērā.

Grozījumi likumā arī paredz, ka no nākamā gada MUN varēs attiecināt tikai uz vienu personu, proti, mikrouzņēmuma īpašnieku.

Likumā arī plānots noteikt, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).

Attiecībā uz jau pieņemtiem mikrouzņēmumu darbiniekiem tiks noteikts pārejas periods līdz 2021.gada 30.jūnijam, kura laikā tiks piemērots patlaban spēkā esošais Mikrouzņēmumu nodokļa likuma regulējums. Savukārt no 2021.gada 1.jūlija par visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā.

Likuma grozījumi arī paredz, ka 67% no MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 33% tik novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

FM aprēķinājusi, ka likuma grozījumiem būs pozitīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, proti, 2021.gadā budžetā plānots papildus iekasēt 21,2 miljonus eiro, 2022.gadā - 21,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā - 23,4 miljonus eiro.

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, 2019.gadā 80 938 personas bija reģistrētas kā mikrouzņēmumos nodarbinātie.

Svarīgākais
Uz augšu