Apšauba nepieciešamību izmaksāt valsts pabalstu bijušajiem pašvaldību vadītājiem (5)

Valsts kontrolē skaidroja, ka patlaban bijušie pašvaldību domes priekšsēdētāji un to algotie vietnieki, zaudējot amatu, ik mēnesi var pretendēt uz pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā. Uz to ir tiesības pašvaldību amatpersonām, kuras ir bijušas minētajos amatos vismaz divus sasaukumus, ir pirmspensijas vecumā vai sasniegušas pensijas vecumu un nav nodarbinātas. Šāds regulējums tapa iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā, valdībai meklējot pašvaldību atbalstu reformas veikšanai.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 13 pašvaldībās ir piecas un vairāk personas, kam ir piešķirti pabalsti kā bijušajiem domes vai padomes priekšsēdētājiem un/vai algotiem vietniekiem.

Vislielākais personu skaits, kurām ir piešķirts šāds pabalsts, ir Talsu novada pašvaldībā - 12 personas.

2019.gadā Talsu novada pašvaldība ir aprēķinājusi pabalstus kopsummā 67 894 eiro apmērā un pārskata perioda beigās izveidojusi uzkrājumus saistībām 915 428 eiro apmērā. Talsu novada pašvaldībā pabalsta apjoms uz vienu iedzīvotāju 2019.gadā ir divi eiro un uzkrājumu apjoms uz vienu iedzīvotāju 2019.gadā ir 31 eiro.

Tāpat, salīdzinot aprēķināto pabalsta apjomu ar pašvaldību iedzīvotāju skaitu šā gada 1.janvāri, konstatēts, ka, piemēram, Viļakas novada pašvaldībā ir vislielākais pabalsta apmērs uz vienu iedzīvotāju 2019.gadā - 15 eiro, bet nākotnes saistības jeb uzkrājumu apjoms, pēc valsts revidentu aplēsēm uz vienu iedzīvotāju ir 285 eiro.

Revīzijā arī konstatēts, ka 31 pašvaldībā jeb 36% pašvaldību 2019.gadā aprēķinātais vidējais pabalsta apjoms uz vienu attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ir lielāks nekā 85 pašvaldību vidējais pabalsta apjoms gadā - 5572 eiro.

Valsts kontrole, ņemot vērā iepriekš veiktās revīzijas un saimnieciskā gada pārskata par 2019.gadu revīzijas rezultātus, apšauba, ka šādi sociālā atbalsta pasākumi un tiem paredzētā finansējuma izlietojums ir efektīvs un rada vienlīdzīgu attieksmi pret visām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajām personām.

Valsts kontrole nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ar aicinājumu izvērtēt šāda likumā paredzētā pabalsta nepieciešamību, ņemot vērā, ka valstī pastāv daudzi un dažādi veidi pārkvalifikācijai, ja persona pārtrauc pildīt noteikta amata pienākumus.

Revidentu ieskatā, ir apšaubāms arī minētā pabalsta noteikšanas pamatojums, kas tiek saistīts ar vēlētas amatpersonas konkurētspējas zudumu un grūtībām atgriezties darbā iepriekšējā specialitātē.

Saskaņā ar revīzijā par 2019.gadu apkopoto informāciju, no visām 119 pašvaldībām konkrētajā gadā 85 pašvaldības ir aprēķinājušas pēcnodarbinātības pabalstu 222 personām, tam iztērējot vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Revidenti piebilda, ka turpmākajos periodos šī pabalsta izmaksai būs nepieciešami vairāk nekā 11 miljoni eiro, kurus varētu novirzīt citu pašvaldību iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai. Saskaņā ar pašvaldību apkopotajiem datiem, šobrīd valstī 722 personas ir vai ir bijušas domes vai padomes priekšsēdētāji vai algoti vietnieki divus sasaukumus vienā pašvaldībā un tādējādi var nākotnē pretendēt uz pabalsta saņemšanu.

"Mūsu ieskatā, minētā pabalsta izmaksai nepieciešamo budžeta līdzekļu apmērs būtiski pieaugs gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas dēļ, kad darbu zaudēs daudzu pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki," uzsvērts valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas parakstītajā vēstulē.

Patlaban Saeimas darba kārtībā ir grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kurā ir priekšlikums izslēgt no likuma pantu, kas paredz bijušo pašvaldību vadītāju tiesības uz pabalstu. Ievērojot iepriekš un arī revīzijā konstatēto, Valsts kontrole aicina valdību un Saeimu izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu attiecībā uz konkrēto pabalstu, īpaši ņemot vērā to, ka daļa pašvaldību šo pabalstu izmaksā no sociālās aizsardzības izdevumiem.

Valsts kontroles vērtējumā, rosinātās izmaiņas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā var kalpot par nozīmīgu un savlaicīgu soli ne tikai pašvaldību nodrošinātās sociālā atbalsta sistēmas sakārtošanā, bet arī ceļā uz valsts noteikto pēcnodarbinātības labumu, tai skaitā izdienas pensiju, sistēmas pilnveidošanu.