Vai skolēniem pusdienās dod sasaldētu pārtiku? (4)

Sēdē, debatējot par valsts budžetu 2020.gadam, kur apsprieda no brīvpusdienās ietaupītās naudas pielietojumu, deputāte Liepiņa, kas vēlēšanās kandidēja no KPV LV saraksta, bet vēlāk no partijas izstājās, sacīja:

“Ir viena skola, kur saldētas pusdienu paciņas… Un te nav nekā smieklīga, jo ir bērni, kas arī… bērnu vecāki un bērni, kas arī šādā izskatā šīs te pusdienas gaida finansiālu apsvērumu dēļ. Tātad iedomājieties, mēģiniet vizualizēt to skatu. Saldētas pusdienu paciņas tiek noliktas pie klases durvīm, ja.”

Viņa arī norādīja, ka situācija atgādina stāstu no filmas par cietuma dzīvi. Telefonsarunā Liepiņai jautājām, kurā skolā bērnus tagad apgādā ar saldētām pusdienām. Viņa skolu nenosauca – esot “jāpameklē, kur man komentāros vai kur man vēstulēs cilvēki to rakstījuši.” Liepiņa arī nevarēja pateikt, vai šī skola atrodas Rīgā vai ārpus galvaspilsētas: “Es negribētu samelot, domāju, ka tā bija Rīga. Bet konkrēta skola tiešām netika minēta.” Liepiņa solīja noskaidrot informāciju un lūdza piezvanīt pēc dažām dienām, kad būšot pārbaudījusi savas vēstules un pierakstus.

Pēc viņas lūguma piezvanījām minētajā dienā. Tad deputāte ar mums runāt atteicās, sakot, ka atbilde viņai ir, bet to publicēšot sociālajos tīklos “kopā ar visu to, ko es domāju par Re:Baltica un par jūsu Re:Check”.

Sociālajā medijā Facebook deputāte vairs nerunāja par saldētām pusdienu paciņām kā Saeimas sēdē, bet gan par saldētiem biezpiena sieriņiem. Vēl vienā ierakstā paziņoja, ka runājusi par Rīgas Valsts 1.ģimnāziju.

Šīs skolas direktors Māris Brasla saldētu pusdienu pasniegšanu mums noliedza, arī šādas sūdzības viņš saņēmis neesot. Tiesa, kamēr pagrabstāvā noticis remonts, pusdienas nodrošinātas paku veidā. Skolēni tajās saņēmuši, piemēram, gaļas salātus, sviestmaizes, jogurtu un citus produktus, bet nekas paciņās nav bijis saldēts, teica direktors. Pašlaik skolēni atkal ēdot siltas pusdienas. Brasla arī norādīja, ka skolā šobrīd ir saīsināts klātienes mācību laiks. 

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas pusdienu piedāvājumu daļēji var redzēt kāda skolēna izveidotā Instagram kontā. To, ka pusdienās skolēniem nav piedāvāts sasaldēts ēdiens, mums ar vecāku starpniecību apstiprināja vēl viens šīs skolas skolēns.

Veselības ministrija (VM) norādīja, ka, organizējot mācības klātienē, vismaz reizi dienā skolā jābūt iespējai saņemt siltu ēdienu. Šajā ziņā noteikumos šajā mācību gadā mainījies tikai tas, ka izglītības iestāde pusdienās var nodrošināt tikai pamatēdienu, nevis divus ēdienus kā iepriekš. Tomēr ir arī gadījumi, kad skola šīs prasības nepilda. Par pārtikas pakām, ko saņem skolēni klātienes mācību laikā Raiņa vidusskolā Rīgā, nesen ziņoja raidījums Bez Tabu. 

Par to, vai kādā skolā šādās pakās saņemti saldēti produkti, jautājām arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam. Taču neviena no minētajām iestādēm šādas sūdzības nav saņēmusi. IZM ziņoja, ka arī Izglītības kvalitātes valsts dienests šādas sūdzības līdz šim nav saņēmis. 

Kā skaidro VM, pārtikas pakas silto pusdienu vietā skolēniem ir iespēja piedāvāt, ja mācības organizē attālināti. Arī attālināto mācību periodā 1.-4. klašu skolēniem pienākas brīvpusdienas. Tad par ēdināšanu atbild pašvaldība, kur skolēns deklarēts. Par vecākiem bērniem pašvaldība lemj pati. Tā, izvērtējot savus resursus, var nodrošināt gatavas pusdienu porcijas vai pārtikas pakas. VM sniegusi ieteikumus pārtikas paku komplektēšanai, un tajās rekomendēts priekšroku dot svaigiem produktiem. Taču teorētiski esot iespējams arī iekļaut saldētus produktus. Tomēr tādā gadījumā jānodrošina, ka saldēta pārtika visos aprites posmos paliek sasaldēta. 

Sociālajos medijos redzams, ka par paku saturu, lai gan ne saldētiem produktiem, cilvēki pauž neapmierinātību. 

PVD stāstīja, ka kopumā pērn par ēdināšanu skolās saņemtas 89 sūdzības, bet šogad – 27. Salīdzinoši zemo sūdzību skaitu dienests saista ar to, ka pavasarī mācības notika attālināti. Visbiežāk sūdzības saistās ar ēdiena kvalitāti un sliktu pašsajūtu pēc ēšanas, iespējamu higiēnas prasību neievērošanu, ēdienkartes neatbilstību uztura normām, porcijas svaru un ēdiena temperatūru. No sešām sūdzībām, kas saņemtas septembrī, divas ir par pārtikas paku satura atbilstību uztura normām, bet pārējās – par neatbilstošu kvalitāti un temperatūru. Veicot pārbaudes, neatbilstības PVD konstatē aptuveni trešdaļā gadījumu, skaidroja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa.