Covid-19 krīze ir piespiedusi mainīt ne tikai cilvēku ikdienu, bet arī uzņēmēju darbu. Portāla TVNET projektā “Uzņēmējdarbības māksla” ar savu pieredzi, kā pārvarēt šo krīzi, dalījās “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.
Mums jābūt gataviem, jo lielākas vai mazākas krīzes mūs skars biežāk un intensīvāk (1)
Runājot par to, vai pirms Covid krīzes tika izskatīti scenāriji, kuros varētu notikt lielāka mēroga krīze, Dovidena saka, ka vēl pirms 2020. gada izskanēja pieņēmumi, ka Latvija varētu piedzīvot jaunu finanšu krīzi, bet, protams, neviens nevarēja paredzēt, ka tā atnāks tieši šādā formātā.
“Taču atbildīgiem uzņēmējiem vienmēr jābūt gataviem dažādām krīzes situācijām. 2008. gada finanšu krīze bija vērtīga un izglītojoša pieredze daudziem Latvijas uzņēmējiem, uzskatāmi parādot, cik būtiska ir atbildība pret uzņēmuma finansiālo stabilitāti,” saka Dovidena.
Covid krīze sekas lielākā vai mazākā mērogā ir atstājusi uz lielāko daļu uzņēmumu. Izņēmums nav arī “Narvesen”, kam izaicinošākais laiks bija aprīlis un maijs, kad valdība izsludināja ārkārtas situāciju.
“Mūsu bizness ir balstīts uz klientu plūsmu, un, kad tika noteikti ierobežojumi un slēgta lidosta, mums nācās pilnībā slēgt vairākus veikalus. Mūs skāra arī iedzīvotāju paradumu maiņa, cilvēkiem izvairoties no lielas drūzmas, atsakoties no sabiedriskā transporta, dodot priekšroku divriteņiem, skūteriem vai iešanai kājām. Tas viss ietekmēja klientu plūsmu uz mūsu tirdzniecības vietām un arī finanšu rezultātus,” pauž Dovidena.
Tomēr viss nebūt nebija tik slikti, jo bija vērojamas arī atsevišķas pozitīvas iezīmes. Kā saka Dovidena, “Narvesen” tīklam ir liels pārklājums Latvijā, daļu apgrozījuma izdevās kompensēt tieši reģionos, kur daudzi izvēlējās pārlaist grūto laiku.
“Otrkārt, ja klienti izvēlējās palikt mājās vai atradās karantīnā, mēs nolēmām doties pie viņiem paši: investējām digitalizācijā, radot iespēju iegādāties “Narvesen” un “Caffeine” preces ar piegādi uz mājām. Treškārt, un tas ir pats svarīgākais, tas palīdzēja mums saliedēties kā vienotai, ātrai, mērķtiecīgai, fleksiblai komandai, kas izturas atbildīgi gan pret sevi, gan kolēģiem un klientiem,” skaidro Dovidena.
Covid-19 saslimstības dati apstiprina to, par ko tika runāts jau pirms vairākiem mēnešiem – faktiski ir sācies saslimstības otrais vilnis, taču pagaidām vēl netiek lemts par jauniem ierobežojumiem. Vai uzņēmums ir gatavs Covid-19 otrajam vilnim?
“Domāju, ka šobrīd esam daudz labāk sagatavojušies, nekā bijām pavasarī. Mums ir visi nepieciešamie līdzekļi drošības un sanitāro prasību nodrošināšanai.
Arī mentāli esam gatavi, līdz ar to stresa līmenis organizācijā ir zemāks nekā pavasarī.
Tā kā esam būtiski attīstījuši tehnoloģiskos procesus, atbalsta birojs nepieciešamības gadījumā var strādāt pilnībā attālināti,” norāda “Narvesen” valdes priekšsēdētāja.
Kā jau katra krīze, arī no šīs krīzes būs iespējams paņemt ko pozitīvu, kas noderēs nākotnē. Dovidena saka, ka nesen piedalījās konferencē, kur izskanēja aicinājums būt gataviem, ka šādas lielākas vai mazākas krīzes mūs skars biežāk un intensīvāk nekā jebkad pēdējo 100 gadu laikā.
“Ir ļoti svarīgi dzīvot šai dienai un šim brīdim, būt gataviem izaicinājumiem, pieņemt, ka nevaram visu kontrolēt, spēt risināt to, kas ir mums pa spēkam, un rūpēties par uzņēmuma finanšu stabilitāti ilgtermiņā,” saka Dovidena.
Citiem uzņēmējiem šajā laikā Dovidena iesaka izmantot šo krīzi, lai veidotu nākotnes attiecības ar saviem klientiem un biznesa partnerības ar finansiāli spēcīgām organizācijām, sevišķi tad, ja paša uzņēmuma finansiālā stabilitāte nav pietiekama.
Projekta ietvaros tiek runāts par jauno situāciju, kas radusies Covid-19 dēļ, kā mainījies uzņēmumu darbs, kādi ir zaudējumi un vai šī krīze ir devusi iespēju arī iemācīties ko jaunu, kas varētu palīdzēt turpmākajā uzņēmuma darbībā. Šajā projektā uzņēmēji dalīsies pieredzē un ieteiks, kā rīkoties, lai vieglāk pārvarētu krīzi, tādējādi rādot savu uzņēmējdarbības mākslu, kā tikt galā ar sarežģīto situāciju.
"Uzņēmējdarbības māksla" - tas ir projekts, kurš parādīs, vai valsts atbalsta mehānismi ir palīdzējuši saglabāt darbiniekus un kādas ir nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistās mazie un vidējie uzņēmumi, kas šajā krīzē tiek uzskatīti par galveno "riska grupu".
Projekts top sadarbībā ar uzņēmumu “Pillar”.