Darbinieku veselība un drošība ir primārā, jo jebkura biznesa pamatā ir darbinieki (1)

Jautāts, vai pirms Covid krīzes tika izskatīti scenāriji, kuros varētu notikt lielāka mēroga krīze, Kļaviņš norāda, ka “Bonava” kā lielākais mājokļu attīstītājs Ziemeļeiropā visas grupas līmenī rūpīgi seko līdzi Covid-19 attīstībai.

“Ticam, ka jebkura labi vadīta biznesa pamatā ir plānošana. Mūsu atbildība ir ne tikai spēja prognozēt, bet arī ātri reaģēt. Tāpēc visu šo laiku aktīvi komunicējam ar mūsu būvniecības partneriem, veidojot un plānojot dažādus scenārijus,” skaidro Kļaviņš.

Arī nekustamā īpašuma nozare nav izņēmums, ja runā par Covid krīzes sekām – arī šīs nozares uzņēmumiem ir nācies saskarties ar pārmaiņām darbā. “Bonava” priekšsēdētājs saka, ka iesāktie projekti turpinās, ievērojot visus drošības pasākumus.

“Aktīvi strādājam, līdz ar to darbiniekiem nav nācies doties dīkstāvē. Esam ievērojuši stingrus drošības pasākumus – regulāri mērām darbinieku temperatūru, maksimāli samazinām savstarpējos kontaktus,” norāda Kļaviņš.

Viņš piebilst, ka uzņēmums ir pārskatījis visus procesus un kļuvis vēl vairāk digitalizēts.

“Kopā ar bankām un apdrošinātājiem aktīvi strādājam pie finanšu un komunikācijas risinājumiem, lai rūpētos par cilvēku drošību un pēc iespējas plašākām iespējām ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai. Esam uzlabojuši spēju pielāgoties situācijai un tirgus svārstībām. Piemēram, reaģējot uz klientu konkrētā brīža bažām un vajadzībām, radījām īpašo piedāvājumu “Izdevīgais sirdsmiers”,” skaidro “Bonava” valdes priekšsēdētājs.

Jau pavasarī tika runāts par to, ka rudenī varētu sākties Covid-19 izplatības otrais vilnis. Šīs bažas izrādījās pamatotas, jo saslimstības rādītāji ir pieauguši, tādēļ ir jājautā, vai uzņēmums ir gatavs Covid-19 otrajam vilnim.

“Mūsu uzņēmumā pavasarī ieviestie ierobežojumi nav pārtraukti. Pret situāciju izturamies atbildīgi.

Uzņēmumā ir izstrādāti dažādi procesi, kas ļaus efektīvi un kvalitatīvi turpināt mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu arī tad, ja nāksies atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem valsts mērogā,” saka Kļaviņš.

Runājot par to, vai šī krīzes situācija būs arī ko devusi nākotnei, Kļaviņš atbild, ka ārkārtējās situācijas laiks bija kā katalizators, kas veicināja iesākto procesu attīstību un daudz ātrāku ieviešanu. “Noteikti no šīs krīzes iziesim ar daudz efektīvākiem, pilnveidotiem digitālajiem paradumiem. Ja skatāmies uz mūsu biznesu, cilvēki noteikti ir vēlreiz izvērtējuši māju nozīmi savās dzīvēs – tā noteikti ir augusi. Jaunie paradumi – mācības un darbs no mājām, ilgstoša uzturēšanās mājās, ceļošanas ierobežojumi, visticamāk, palielinās mājokļu funkcionalitātes nozīmi,” skaidro Kļaviņš.

Viņš piebilst, ka noliktavas un balkoni kļūs aizvien svarīgāki kā papildu telpa: ceļošanai zaudējot aktualitāti, būs vajadzīga vieta, kur glabāt inventāru patīkamai brīvā laika pavadīšanai.

Savukārt citiem uzņēmējiem šajā laikā Kļaviņš iesaka primāri rūpēties par darbinieku veselību un drošību, jo jebkura biznesa pamatā ir darbinieki.

Projekta ietvaros tiek runāts par jauno situāciju, kas radusies Covid-19 dēļ, kā mainījies uzņēmumu darbs, kādi ir zaudējumi un vai šī krīze ir devusi iespēju arī iemācīties ko jaunu, kas varētu palīdzēt turpmākajā uzņēmuma darbībā. Šajā projektā uzņēmēji dalīsies pieredzē un ieteiks, kā rīkoties, lai vieglāk pārvarētu krīzi, tādējādi rādot savu uzņēmējdarbības mākslu, kā tikt galā ar sarežģīto situāciju.

"Uzņēmējdarbības māksla" - tas ir projekts, kurš parādīs, vai valsts atbalsta mehānismi ir palīdzējuši saglabāt darbiniekus un kādas ir nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistās mazie un vidējie uzņēmumi, kas šajā krīzē tiek uzskatīti par galveno "riska grupu".

Projekts top sadarbībā ar uzņēmumu “Pillar”.