Kāpēc veselība ir viens no populārākajiem propagandas tematiem, kādos gadījumos ikdienas realitāte var apturēt dezinformatīvos vēstījumus un kā no nevainīgiem sociālo tīklu lietotājiem pārvēršamies par dezinformatoru vēstījumu pastiprinātājiem, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) veidotajā video podkāstā «Ārpolitika. Krievija. Komentāri» skaidro APPC asociētais pētnieks, LU Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Kaprāns uzsver, ka Covid-19 ir viens no interesantākajiem fenomeniem, ko var skatīt no dezinformācijas viedokļa. Tā ir universāla tēma, kas pakļauta dažādām sazvērestības teorijām un stāstiem par ekonomikas sabrukumu un globālu apdraudējumu. Tiek vērptas visdažādākās interpretācijas. Un viens no aktīvākajiem spēlētājiem šajā laukā ir bijuši tieši prokremliskie mediji.
Izmantojot Covid-19 kā vienu no saviem dezinformācijas avotiem, raksturīgais, kas ik pa brīdim redzams, runājot par Latvijas ekonomiku, ir centieni savērpt apokaliptisku ainu, ka nupat, nupat mums sabruks visa ekonomika un ka principā Latvijas valsts beigs pastāvēt.
Un šiem vēstījumiem bijušas atsaucīgas ausis - pastiprinātāji cilvēku veidolā, kuri sociālās tīklošanās vietnēs nodarbojās ar šo vēstījumu pastiprināšanu, - norāda Kaprāns.
Grāmatā «Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji», kuru šogad publicēja APPC, tiek runāts par ideoloģisko paralēlismu. Proti, mēs nerunājam par skaidru Krievijas ietekmi uz Latvijas sabiedrisko domu, bet par to, ka Latvijas sabiedriskajā domā jau ir nobrieduši zināmi noskaņojumi, tostarp vilkme uz sabrūkošo ekonomiku, nefunkcionējošo veselības sistēmu un globālām sazvērestībām. Un šos cilvēkus atliek tikai pabikstīt. Viņi var pat būt ideoloģiski kaut kādā ziņā noskaņoti pret Kremli. Bet viņus pabiksta šajos konkrētajos jautājumos, kas viņiem ir sāpīgi, un viņi pieslēdzas un faktiski nodarbojas ar Kremļa radītās sagataves atražošanu Latvijas publiskajā telpā kā pilnīgi neatkarīgi un ar Kremli nesaistīti informācijas avoti, skaidro pētnieks.