Starp “Latvenergo” koncerna iepirkumu uzvarētājiem vairāki Martinsona motokluba ziedotāji (9)

Pārbaudē tiks vērtēts, vai netika izrādīta pārlieka labvēlība pret Martinsonu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pierādījumus kukuļošanai par iepirkumiem neatrada, taču izmeklēšana tika sākta trīs gadus pēc sarunām Taureņos.

LTV raidījums “de facto” pieļauj, ka “Latvenergo” auditoriem saprātīgo šaubu slieksnis, lai konstatētu aizdomīgas sakritības, varētu būt zemāks nekā tas bija kriminālprocesā. Arī Martinsona interese par iepirkumiem varētu tikt pētīta plašāk, neaprobežojoties ar firmām, kas tieši saistītas ar uzņēmēju vai viņa ģimeni.

“Latvenergo” padomei pakļautā iekšējā audita un ārējo speciālistu uzdevums būs pārbaudīt informāciju par iepriekšējos gados koncernā veiktajiem iepirkumiem un citiem darījumiem. Arī to, vai “pēdējos gados nav bijusi labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem”.

Ar “atsevišķiem uzņēmējiem” ir domāts Māris Martinsons, ar kuru Žīgurs un Kuņickis Taureņu pirtī pirms pieciem gadiem runāja gan par iepirkumiem, gan par kandidātiem uz amatiem “Latvenergo” koncernā. Apspriesta tika arī Martinsona iecerētā tikšanās Itālijā ar toreizējo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kurai, Žīgura vārdiem, vajagot “uzsviest drosmei”. KNAB gan neguva apstiprinājumu, ka tikšanās Itālijā būtu notikusi. Arī to, ka Martinsons būtu panācis kādu amatpersonu iecelšanu vai labvēlību iepirkumos, KNAB nekonstatēja un kriminālprocesu izbeidza.

“Latvenergo” padome par šo krimināllietu no Žīgura uzzināja vien pāris dienas pirms sižeta. “Mēs vēlamies noskaidrot, vai ar darbībām, kas ir notikušas 2015.gadā un pēc tam, ir nodarīts kaitējums uzņēmuma interesēm. (..) Es domāju, ka pēc pārbaudes tanī apjomā, ko mēs varēsim atklāt sabiedrībai, mēs noteikti to darīsim zināmu. Tāpēc, ka ir neapšaubāmi ļoti svarīgi uzturēt labas attiecības gan ar mūsu īpašniekiem, gan ar klientiem, gan ar investoriem,” stāsta “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.

Āris Žīgurs, kurš uz pārbaudes laiku ir devies atvaļinājumā, “de facto” iepriekš stāstīja, ka ar Martinsonu iepazinies 2010.gadā neilgi pēc tam, kad bija kļuvis par “Latvenergo” vadītāju. “Viņš parādījās kā energobūvnieks, kā uzņēmējs kontekstā ar kaut kādu problemātiku “Sadales tīkla” kaut kādos projektos, būvniecības projektos. Reāli nāca. Nu tas ir viss,” par Martinsonu pauda Žīgurs.

Izpētot publiski pieejamo informāciju par “Sadales tīkla” iepirkumiem, redzams, ka 2010.gadā starp uzvarētājiem nebija neviena oficiāli ar Martinsonu vai viņa ģimeni saistīta uzņēmuma. Viņa vārds nav atrodams ne starp uzvarējušo firmu īpašniekiem, ne amatpersonām.

Tad kāpēc Martinsonam vajadzēja nākt runāt ar “Latvenergo” vadību par “kaut kādu problemātiku būvniecības projektos”? Šobrīd par to var vien spekulēt. Taču der atgādināt, ka KNAB Martinsonu pirms gada aizturēja tā dēvētās būvnieku karteļa krimināllietas ietvaros. Arī Konkurences padome aizliegtas karteļa vienošanās pārkāpuma lietā no viņa gribēja saņemt paskaidrojumus, taču Martinsons runāt atteicās. Augustā uzņēmējam par to uzlikts 1200 eiro naudas sods, kā arī tiesiskais pienākums ierasties un tomēr sniegt paskaidrojumus. Šo Konkurences padomes lēmumu Martinsons ir pārsūdzējis Administratīvajā apgabaltiesā.

KNAB lēmumā par kriminālprocesa pret Āri Žīguru un Māri Kuņicki izbeigšanu par sarunām Taureņu pirtī minēts: “Sarunās Māri Martinsonu interesējošie iepirkumi, kā arī ar Martinsonu saistītie uzņēmumi, kuriem būtu jāizrāda labvēlība, konkrēti netiek nosaukti un minēti, saruna par šo tēmu ir vispārīga.”

Tas nozīmē, ka arī “Latvenergo” padomes dotais uzdevums auditoriem varētu būt diezgan sarežģīti izpildāms. Padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts “de facto” norādīja, ka audita tvērums būs plašāks nekā tikai iepirkumu analīze – tiks skatīti arī biznesa ētikas, procedūru un citi korporatīvās prakses jautājumi.

“de facto” pārliecinājās, ka vairāku “Latvenergo” koncerna iepirkumu uzvarētāju saikne ar Martinsonu ir saskatāma caur motoklubu “MX Moduls”, kura valdes priekšsēdētājs viņš ir. Biedrības gada pārskatos starp kluba ziedotājiem parādās vairāki “Latvenergo” vai “Sadales tīkla” piegādātāji. Kā piemērus var minēt uzņēmumus “Latvijas Energoceltnieks”, “Energokomplekss”, “Energoremonts Rīga”. Arī SIA “Industry Service Partner”, kuras līdzīpašnieks Andrejs Visockis, Rīgas starptautiskās autoostas padomē pārstāv Martinsona dēlam Mārcim pastarpināti piederošu uzņēmumu.

Šonedēļ “de facto” izdevās iegūt plašākus komentārus no trešā Taureņu pirts sarunu dalībnieka Māra Kuņicka. KNAB lēmumā minēto viņš joprojām nekomentē, jo nezinot, vai dokuments ir autentisks. Vaicāts par neformālu komunikāciju ar “Latvenergo” lielajiem piegādātājiem par koncerna iecerētajiem iepirkumiem, Kuņickis norāda, ka visi enerģētikas nozares augstākie menedžeri Latvijā viens otru pazīstot.

“Savas karjeras laikā enerģētikā Latvijā, domāju, esmu ticies ar lielāko daļu uzņēmumu pārstāvjiem, strādājošiem šajā šaurajā sektorā, gan darba jautājumos, kas bija saistīti ar maniem darba pienākumiem “Latvenergo”, gan ar maniem pienākumiem kā valdes loceklim Latvijas Enerģētiķu un Energobūvnieku asociācijā. Un, ņemot vērā šā sektora specifisko šauro nišu, liela daļa manu studiju laika līdzgaitnieku, draugu un paziņu strādā, kā par brīnumu, tieši šajā nozarē! Tāpēc ir grūti iedomāties, ka es nevarētu tikties ar kādu no viņiem arī privātā kārtā, vienkārši lai pārrunātu parastas sadzīviskas lietas! Protams, esmu vienmēr nodalījis tikšanās, kas saistītas ar darba jautājumiem, no parastas ikdienas sarunas,” rakstiskā atbildē norādīja bijušais “Latvenergo” valdes loceklis Kuņickis.

Savu viedokli nu pauž arī Guntis Stafeckis, kuru Martinsons Taureņu pirtī bija nosaucis par sev lojālu kandidātu. Bijušais “Latvenergo” valdes loceklis stāsta: lai gan Martinsonu zinot kopš deviņdesmito gadu beigām, “Latvenergo” laikos ar viņu neesot ne ticies, ne runājis. 2015.gada rudenī konkursā uz “Latvenergo” valdi Stafeckis esot pieteicies pēc savas iniciatīvas, brīvprātīgi, pēc Ekonomikas ministrijas sludinājuma izlasīšanas. Kāpēc par viņu runāts Taureņos, Stafeckis nezinot, arī pēc “de facto” sižeta sarunu dalībniekiem par to neesot pavaicājis.

“Man zināma reputācija savā ziņā energobūvniekos ir bijusi. Jūs varat pajautāt citiem uzņēmumu vadītājiem. Es esmu taisnīgs, godīgs cilvēks, kas saprot lietas būtību pēc nozīmes, nevis pēc kaut kādām ietekmes sfērām. Tā ka man nav tādu iemeslu, ka man būtu jāmeklē kaut kāds lobijs vai aizstāvība, vai, kā jūs tur teicāt, lojalitāte jāzvēr kaut kādiem tur darbiniekiem vai cilvēkiem, vai kaut kas tāds... Nu tas tā būtu... Tas man nav nepieciešams,” apgalvo Stafeckis, kurš šobrīd ar enerģētiku gan nav saistīts. Augustā viņš tika apstiprināts par “Latvijas Dzelzceļa” meitasfirmas “LDz Ritošā sastāva serviss” padomes priekšsēdētāju.