Māņticība vai psiholoģiska kaprīze: kādēļ nevajadzētu gulēt ar kājām pret durvīm?

Seno tautu ticējumi

Ticējumam par gulēšanu ar kājām pret durvīm ir dažāda izcelsme. Tā saknes ir meklējamas gan skandināvu, gan slāvu kultūrās Šeit cilvēki uzskatīja, ka dziļā miega stadijā cilvēks sasniedz nāvei līdzīgu stāvokli un uz to brīdi ir piesaistīts citai pasaulei. Saskaņā ar šo ticējumu, dziļā miega laikā cilvēka dvēsele atstāj ķermeni un dodas uz vietām, kuras redz sapnī, vēsta portāls "Good House". 

Gan slāvu, gan skandināvu tautu mitoloģijās tika uzskatīts, ka durvis atver vārtus uz tumšo pasauli, no kurienes var nākt tumšas dvēseles un pārņemt gulošā cilvēka dvēseli, proti, to cilvēki izjustu kā nepatīkamus murgus un traucētu miegu. Tolaik šis ticējums bija kalpojis kā īpaši svarīga nostādne, veidojot mājokļu interjeru.

Fen šui

Arī Āzijas kultūrās gulēšana ar kājām pret durvīm bija nepieņemama. Vadoties pēc fen šui principiem, pa durvīm var aizplūst cilvēka enerģija. Miega stāvoklī notiek aktīva enerģijas atjaunošanās, taču, ja gultas kājgalis atrodas tieši pretī durvīm, uzlādētā enerģija no cilvēka aizplūst. Šā iemesla dēļ cilvēks no rītiem jūtas noguris, neizgulējies un sliktā garastāvoklī. 

Lai cilvēks pamostos pilns enerģijas un pozitīvā noskaņojumā, Austrumu filozofijas piekritēji aicina novietot gultu tā, lai durvis būtu gultai sānu pusē vai vismaz nostāk no gultas kājgaļa. Interesanti, ka gultu nedrīkst novietot ne tikai pret istabas izejas durvīm, bet arī pret skapja un balkona durvīm. 

Psiholoģiskais aspekts

Kas attiecas uz mūsdienu psihologu viedokli, nav pilnīgi skaidras atbildes, kā gultas novietojums pret durvīm var ietekmēt miega kvalitāti vai noskaņojumu. Ja māņticība netraucē, cilvēka prātam pieņemamākais gultas novietojums būs iepretim durvīm - no šādas pozīcijas cilvēki pirms došanās pie miera var labi pārredzēt, kas notiek koridorā vai citā telpā. Tādā veidā cilvēki spēj kontrolēt notiekošo un justies drošāk.