“Tavs bērns nerunā? Tas nekas, gan jau paspēs.” Dzirdēta frāze, vai ne? Klišejiskās domāšanas cena var būt pārāk augsta - cilvēka dzīve. Latvijā bērniem attīstības traucējumus bieži vien konstatē novēloti, tā zaudējot laiku, kad terapija būtu visefektīvākā. Labā ziņa: no nākamā gada jūlija visiem bērniem no pusotra līdz triju gadu vecumam tiks nodrošināts agrīnais attīstības izvērtējums. To paredz oktobra sākumā Saeimā pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
* autiskā spektra traucējumi
Annas - triju bērnu mammas stāsts
Diviem Annas dēliem ir autiskā spektra traucējumi (AST).
Mans pirmais bērns
“Pirmais, kas liecināja, ka mans bērns nav tāds kā visi, bija... ļoti augsts intelekts. Jau četru mēnešu vecumā mēs pamanījām viņa pirmās spēles ar mums. Sešos mēnešos bērns jau zināja, kas ir pulkstenis, kur ir viņa pamperi un vēl citas līdzīgas lietas. Gada vecumā viņš jau ļoti labi mūs saprata, bija ārkārtīgi gudrs. Bet. Sākās vienkārši prātam neaptveramas histērijas. Viņš varēja sākt kliegt pat par kādu mazu nieku. Mūsu daktere teica, ka tas ir normāli šajā vecumā.
Laiks gāja. Bērns kļuva arvien gudrāks. Divos gados jau zināja ciparus līdz 100 un atpakaļ, angļu un krievu alfabētu, runāja ļoti labi. Divarpus gadu vecumā varēja no galvas stāstīt garus dzejoļus. Kad viņam bija tikai divi gadi un desmit mēneši, viņš sāka lasīt un rakstīt teikumos. Tomēr… Visu šo laiku bija briesmīgas histērijas, kā arī jocīga un agresīva uzvedība. Es vairākkārt teicu savam ģimenes ārstam, ka nu nav tas normāli. Bet ārste tikai mierināja, ka tas tādēļ, ka puika gudrs un nervu sistēma netiek līdzi, kā arī, ka tā ir divgadnieka, tad trīsgadnieka krīze.