Robežas ciet, naudas nav un tuvojas ziema: tūkstošiem viesstrādnieku joprojām atrodas pierobežas nometnēs Krievijā (3)

Krievijas Dagestānas republikā, aptuveni 30 kilometru attālumā no valsts robežas ar Azerbaidžānu, jau nedēļām ilgi eksistē viesstrādnieku nometne, kurā uzturas Azerbaidžānas iedzīvotāji, kas cenšas atgriezties mājās no Krievijas. 

Krievijas un Azerbaidžānas robeža Covid-19 pandēmijas dēļ ir slēgta, tomēr 400 līdz 500 azerbaidžāņiem reizi nedēļā ir ļauts atgriezties Azerbaidžānā. 

360 cilvēku uzturas nometnē pie Dagestānas Kullaras ciemata. Šī nometne ir izveidota ar Krievijas Ārkārtas situācijas ministrijas atbalstu. Tomēr vēl aptuveni 1000 cilvēku, kam nometnē nav vietas, uzturas tās apkārtnē. Daudziem no šiem cilvēkiem nav normālas pajumtes, vēsta Krievijas medijs “The Moscow Times”.

“Pēc nedēļas man pilnībā būs beigusies nauda. Tāpēc es nolēmu atgriezties mājās,” stāta 32 gadus vecais Jusifs Kurinovs, kurš ir viens no Kullaras nometnes iemītniekiem. Viņš katru gadu dodas uz Dagestānas pilsētu Mahačkalu, lai tur strādātu celtniecībā. 

Strādāt uz Krieviju katru gadu brauc simtiem tūkstošu cilvēku no bijušajām padomju republikām. Saskaņā ar Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) datiem, pagājušā gada pirmajā pusē Krievijā uzturējās 2,4 miljoni viesstrādnieku. 

Tomēr šā gada pavasarī Krievijā Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu dēļ daudzi cilvēki palika bez darba. Pandēmija visvairāk skāra tieši viesstrādniekus. Saskaņā ar Maskavā bāzētā Migrācijas un etnisko pētījumu centra veiktās aptaujas rezultātiem, šā gada pirmajā pusē savus ienākumus atlaišanas vai piespiedu dīkstāves dēļ zaudēja 75% Krievijā strādājošo viesstrādnieku. Savukārt ienākumus zaudējušo Krievijas pilsoņu īpatsvars veidoja 48%. 

Neskatoties uz to, ka robežas tika slēgtas, daudzi viesstrādnieki sāka pulcēties robežu tuvumā, cerot, ka viņiem tomēr izdosies izkļūt no Krievijas un atgriezties mājās. 

Liela daļa šo cilvēku ir viesstrādnieki no Uzbekistānas un Kirgizstānas, kuri cerēja, ka viņi varēs atgriezties mājās caur Kazahstānas teritoriju. 

Pie Krievijas Saratovas apgabala pilsētas Kineļas ir izveidojusies uzbeku viesstrādnieku nometne, kurā uzturas aptuveni 4500 cilvēku. Vietējās amatpersonas nodrošināja ar teltīm aptuveni 1000 nometnes iemītniekus, savukārt pārējiem teltis palīdzēja sagādāt Maskavas uzbeku diaspora. 

Līdzīga nometne, kurā ir daži simti iemītnieku, ir pie Krievijas dienvidu Rostovas apgabalā. 

Lai arī vairāki tūkstoši Kineļas nometnes iemītnieku septembrī saņēma atļauju šķērsot Kazahstānu, lai varētu nokļūt mājās, nometnē katru dienu ierodas 100 līdz 150 jauni iemītnieki, liecina Krievijas laikraksta “Novaja Gazeta” rīcībā esošā informācija. 

Aktīvistu organizācijas uzskata, ka migrantu dzimtenes nedara pietiekami daudz, lai palīdzētu viņiem atgriezties mājās. 

"Azerbaidžāna nedara pietiekami daudz. Pēc mēneša situācija būs krietni vien sliktāka,” norāda Maskavā bāzētās Azerbaidžāņu etniskās un kultūras organizācijas pārstāvis Afiks Alahverdijevs. 

Viņš uzsver, ka līdz ar rudens iestāšanos sāk beigties daudzi sezonālie darbi. 

Parasti migranti lielākoties palīdzību meklē vēstniecībās, aktīvistu organizācijās un pie diasporu brīvprātīgajiem. Tomēr, iestājoties aukstam laikam, palīdzību visiem uz robežas iestrēgušajiem viesstrādniekiem nebūs iespējams operatīvi sniegt, uzskata Alahverdijevs.

“Temperatūra nokritīsies zem nulles - nebūs iespējams visiem cilvēkiem nodrošināt siltu apģērbu un segas, kā arī  pienācīgu pajumti, kas nebūtu nometnē,” viņš piebilst. 

Kā norāda cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch”, daudzi šo nometņu iemītnieki, kam nav naudas telšu iegādei, mēģina nojumes izgatavot paši saviem spēkiem. Tajā pašā laikā nometņu iemītnieki spiesti dzīvot saspiestībā, bet nometnēs ir slikta higiēniskā un sanitārā situācija, un tajās nav pieejama medicīniskā aprūpe. 

“Apstākļi ir absolūti necilvēcīgi,” norāda Krievijas cilvēktiesību juriste Valentīna Čupika, kura uztur palīdzības tālruni viesstrādniekiem. 

Viņa uzskata, ka viesstrādnieku dzimtenēm vajadzētu organizēt lidmašīnu un vilcienu čarterreisus, tādējādi nepieļaujot cilvēku pulcēšanos nometnēs. 

Sagaidāms, ka Covid-19 epidēmijas otrais vilnis viesstrādnieku situāciju varētu sarežģīt no jauna.