Ģirģens par Rebenoka nogalināšanu: "Tā nav "tumšā" slepkavība" (2)

"Mēs izmeklējam visas iespējamās versijas, un strādā profesionāļi. Tiek vērtēti video ieraksti, analizēti pierādījumi - viss kopums. Policijai ir jāļauj strādāt," skaidroja ministrs, uzsverot: ja vēlamies, lai Latvijā uzlabotos izmeklēšanas kvalitāte, ir jāinvestē izmeklētājos, ekspertīzēs un tehnoloģiskajos rīkos.

Vaicāts, vai izmeklēšanas gaitā būtu vajadzīgi lūgumi pēc starptautiskās palīdzības, Ģirģens norādīja, ka tās ir nianses no izmeklēšanas bloka un viņš tās nekomentēs.

Uzturot kontaktus ar izmeklētājiem, iekšlietu ministram esot radusies pārliecība, ka šo noziegumu vajadzētu atklāt.

Pirmā Valsts policijas amatpersona, kas informēja plašāku sabiedrību par slepkavību, bija Armands Ruks, kas, kā šovakar tapis zināms, izvirzīts Valsts policijas priekšnieka amatam.

Ruks tikai šovasar kļuva par Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku. Pirms tam viņš Valsts policijas dienestā ieņēmis plašākai sabiedrībai neizpaužamu amatu. Ģirģens intervijā Latvijas Televīzijai precīzi neatklāja, kādu amatu iepriekš Ruks ieņēmis, sakot, viņš strādājis "slepenajā flotē, kas nodarbojas ar operatīvo darbību".

Ruks nebija starp trim līdz šim publiski vērtētajiem kandidātiem uz Valsts policijas priekšnieka amatu. Uz augsto amatu bija pieteikušies Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvedis Normunds Grūbis, un policijas dienestā esošie vienīgie ģenerāļi - pašreizējais VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.

Pagājušā gada nogalē iepriekšējais Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu. Ķuzim 10.februāris bija pēdējā darba diena priekšnieka amatā. No 11.februāra līdz konkursa beigām par priekšnieka pienākumu izpildītāju tika nozīmēts Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Grišins.