Tas bija saulains 1981. gada 29. jūlija rīts, kad jauna sieviete pamodās ar smaidu uz lūpām, pirms atvēra acis. Nākamajā sekundē viņa bija jau izlēkusi no gultas. Skatiens spogulī, kautrīgs smaids sev un pasakai līdzīga nerealitātes apziņa... Es šodien precēšu princi par spīti visiem! Jā, tā bija taisnība.
Tomēr šo saulaino rītu karaliskās rezidences Klarensa namā pavadīja arī biklums un nedrošība, kas bija Diānas Spenseres raksturā. Iekodusi apakšlūpā,
viņa piegāja pie savas šīs dienas "pavadones" un, iespējams, arī perfekta aizsega, kas ne tikai Lielbritānijas karaliskās ģimenes, bet visas pasaules acīs liks izskatīties drosmīgākai.
Diāna no augšas līdz apakšai ar sapņainu skatienu noglāstīja savu kāzu kleitu, kura no tiesas bija katras princeses sapnis.
Sapnis, iespējams, tā arī palika iesprostots šajā kāzu kleitā. Skaistums, dramatiskums, kaisle, aizvainojums, salauzta sirds un naids. Tieši tāpēc šī kleita ir leģendāra un ikoniska. Kā tā tapa?
Dizaineru pāris, kurš strādāja līdz pat pēdējai dienai pirms kāzām
Kleitu, kurā lēdija Diāna Spensere teica jāvārdu Velsas princim Čārlzam Sv. Pāvila katedrālē Londonā, radīja modes dizaineru pāris Deivids un Elizabete Emanueli.
Kad Elizabete Emanuela un viņas vīrs Deivids tika izvēlēti, lai šūtu kāzu kleitu lēdijas Diānas Spenseres laulībām ar princi, viņiem noteikti vajadzēja sajusties, ka viņu bizness ir nodrošināts uz mūžu, tomēr viņi nevarēja pat apjaust, kāda atbildība no viņiem tiks prasīta...