"EGOISTE" sadarbībā ar izdevniecību «Zvaigzne ABC» aicina tevi piedalīties erotisko stāstu konkursā! Uzraksti savu erotisko stāstu, atsūti to uz «EGOISTE» redakciju (egoiste@co.tvnet.lv), mēs, to izskatot, iespējams, publicēsim portālā ar tevis izvēlēto pseidonīmu. No publicētajiem stāstiem tiks izvēlēts arī konkursa uzvarētāja stāsts. Vairāk lasi Te. 

Publicējam konkursa darbu, ko mums atsūtīja ILLE. Esam saglabājuši autores rakstības stilu.

Brīdinām par erotikas rakstura saturu (18+)

Jūsu Augstība Kaisle 2020

Nu jau pamazām iezīmējas rudens, vasarīgs noskaņojums jau izplēn, taču…. Sarunāju ar kolēģi, ka tiksimies pie manis, sazvanamies un es raitā solī dodos viņai pretī, jo saulains laiks, man labs noskaņojums, izvingrinu savas garās modeles kājas.

Pirms kāda laika apskatīju potenciālo precinieku profilus un pēkšņi sākam saraksti ar RA. Es koķetēju, spēlējos, priecājos par to visu, un pat īstenībā nezināju, kurp tas flirts mūs novedīs.

Bet, ja zinātu, tad nebūtu interesanti. Tāpēc izslēdzu analītiku un ļāvos piedzīvojumam. Sākās mūsu sarakste. Viņš saka, ka, spriežot pēc bildes skaista sieviete ar jauku augumu un lielām skaistām krūtīm. Atbildu, ka jā, 173,5 cm augums, 4,5 krūšu izmērs… vienā plaukstā neietilpst… . Viņš priecājas par savu labo gaumi. Viņš teic, ka D,E ļoti smuks un garšīgs izmērs un ka vienmēr ir patikušas sievietes ar lielām krūtīm sākot no D izmēra…

Duša, ķermenis tiek palutināts ar kokosa eļļu, smaržas, krāšņās rotas. Tā pati solītā dzeltenā blūze ar podziņām. Skaists dekoltē. Apspīlēti svārki. Augstpapēdenes. Zaļais mētelis. Somiņa. Esmu gatava. Blondie mati pland. Seja pietvīkusi. Uzzinu mašīnas numuru un droši un pārliecinoši dodos pa ielu pretī piedzīvojumam. Viņš brauc man pretī… iekāpju viņa mašīnā. Aizbraucam tālāk. Kafija. Baltvīns. Sarunas par vis kaut ko. Esam uz āra terases, nav karsts, vējš, bet ir ok. Viņš runā, stāsta, taisa visādas grimases, ik pa laikam uzpīpē. Ļoti galants kavalieris. Visu pienes, atnes, apkalpo, arī pledu jau laicīgi atnes. Stāsta par savu pieredzi, stāsta par savu pagātni. Stāsta par bērniem. Cik viņš mīļi stāstīja par bērniem, kā viņš rūpējas. Super, ja vīrietim tas ir tik svarīgi, un galvenais, ka bērni dzīvo pie viņa pēc laulības iziršanas. Bērniem skaisti vārdi, foršs vecums, bet tai pašā laikā jābūt visu laiku nomodā, lai kaut ko nepalaistu garām. Un par to visu rūpējas vīrietis! Aizkustinoši! Fantastiski! Ļoti priecājos, ka pie mums ir tādi vīrieši, un es ļoti ceru, ka tādu ir daudz. Mājās remonts, atvaļinājums, bet negriboties neko darīt.

Viņš teic, ka esot četru tipu sievietes - vienas tikai parunāt, otras interesē tikai fitness, trešās, kurām pulkstenis tikšķ un vajag bērnus, un ceturtās, tādas kā es, kurām vajag princi baltā zirgā.

Jā, interesanta klasifikācija, bet laikam jau tā ir. Protams, tas ir vīrieša redzējums. Arī viņš esot kūtrs uz randiņiem, ik pa laikam iepauzē. Braucam atpakaļ. Parādu virzienu, kur dzīvoju. Klusums. Izbraucam uz galveno trasi. Viņš brauc, mašīna ir ar automātisko ātrumkārbu, līdz ar to viena roka brīva. Viņš paņem manu roku savējā. Protams, drošība uz ceļa ir prioritāra. Mūsu plaukstas slīd viena otrai pretī. Izvirpinamies starp pirkstiem. Manas rokas esot maigas. Jā, lietoju īpašus kremiņus. Saskaras pirkstu gali, tad paglaudam viens otra plaukstas. Maigi un jutekliski glāsti, mainot virzienu. Rokas slīd lēni un izjusti. Ik pa laikam saspiež. Tad atkal sāk no pirkstu galiņiem. Kustības ir maigas un liegas. Viņam ir ļoti patīkamas rokas. Arī maigas, jutekliskas. Ak, dievs! Es pilnīgi labprāt apturētu mašīnu un lektu laukā. Atceros, ko viņš teica kafejnīcā, ka mežā un mašīnā tas ir banāli un prasti, vajag komfortu….. Viņa enerģija pāriet manī. Bet viņš pie stūres. Drošība uz ceļa pirmajā vietā. Esmu piepildīta ar viņa enerģiju. Paliek pavisam karsts. Drošības jostas pārsprādzējam aiz muguras, lai frontes līnija būtu brīva. Es sajutu tādu kaisli. Bet turējos, jo lēdijas taču uzvedas skaisti.

Viņa roka slīd pa stilbiem, jo taču vajag izmērīt kāju garumu. Vai patiešām aug no padusēm. Maigi, virpuļojoši glāsti. Uz augšu, uz leju, apļveida. Es jau dīdos sēdeklī. Mute paliek sausa. Trijstūris jau pavisam mikls. Bet vēl braucam.

Atpogāju blūzītei vēl vienu pogu. Viņa roka pārslīd ķiršu kūciņai. Saka, ka izmērs atbilst un ir garšīgs. Patiešām vienā plaukstā neietilpst. Joprojām braucam. Ak dievs, ko viņš ar mani dara! Cik tas ir jutekliski, maigi. Esmu uzvilkta. Joprojām uzvedos kā lēdija. Bet esmu gatava lekt laukā. Radio skan mūzika, bet es pat nezinu, kāda. Es izbaudu katru mikli, katru pieskārienu, katru glāstu. Piebraucam pie kroga. Izrādās, tas strādā tikai līdz pusnaktij. Baltvīns, balta kafija. Viegls reibonis. Bārs tukšs. Sēžam pie bāra letes viens otram pretī. Viņš joprojām turpina masēt manus stilbus. Man ir tik labi, tik patīkami, tik jutekliski. Man jau likās, ka paliksim te. Taču nē. Pakomunicējam ar bārmeni. Tiek apspriestas dažādas dzīves situācijas, cilvēki, notikumi. Jautri. Visādus zaķus ir redzējis. Bet drīz vien mums jāatstāj viesmīlīgās telpas. Viņš saka, ka var braukt ilgi un daudz. Pirms mums izbrauc limuzīns un tas mums kalpo kā ceļa rādītājs. Drošība uz ceļa vispirms. Distanci arī var viegli ievērot. Un sākas mūsu atpakaļceļš. Jostas aiz muguras. Viņš jau novilka jaku. Un turpinās mūsu jutekliskā roku spēle. Radio skan mūzika, bet es joprojām nezinu, kāda, dzirdu tikai, ka skan. Maigi, virpuļojoši glāsti. Uz augšu, uz leju, apļveida. Es dīdos 2 sēdeklī. Nu jau roka pavisam tuvu trijstūrim. Slazdu neesot. Viņa roka atkal pārslīd ķiršu kūciņai. Ak dievs, ko viņš ar mani dara! Cik tas ir jutekliski, maigi. Esmu uzvilkta. Joprojām uzvedos kā lēdija. Bet esmu gatava lekt laukā. Iebraucam stāvvietā. Viņš meklē viesnīcu. Pieliecos viņam tuvāk. Viņš skatās uz mani, apliek roku man ap galvu un pievelk klāt. Dziļš, ilgs, karsts, ugunīgs skūpsts…ak, dievs! Tikai tagad skūpsts, kas nelika vilties pēc visām maigajām roku un kāju masāžām, bet tieši laikā!

Nu jau jūtu ar roku pieskārienu, ka arī viņa muskulis ir uzbriedis un gatavs, bet viņš joprojām uzvedas galanti. Pārliecinājos pilnīgi un noteikti – viņš mani grib! Skūpsti. Es izbaudu katru viņa šūnu. Ievelku viņa garšu.

Atbildu ne tikai ar lūpām, ar mēli, bet ar visu ķermeni. Iesūcu viņa enerģiju un kaisli sevī. Es jau pirms kāda laika biju gatava lekt krūmos. Nesaprotu, kā viņš var sevi saturēt. A, nu ja, drošība uz ceļa pirmajā vietā! Un mežā un mašīnā ir banāli un prasti! Atkal skūpsts. Dziļš, izjusts, garšīgs. Viņa garša man paliek mutē un tā lēnām izplatās pa visu manu ķermeni. Tā mani pārņem un apskauj. Uhhh….Tu esi traka! Vai tad? Viņš pīpē. Es vispār neciešu cigarešu dūmus. Bet šajā brīdī man tas netraucē, es pat izgaršoju un man liekas, ka viņš ir tik garšīgs. Es gribu viņu apēst! Viņa garša man visu laiku ir kaklā, un tā nesmacē, bet tieši otrādāk liek krist arvien dziļāk kārdinājumā. Tikai nezinu vēl, kas mani sagaida… Manī ir tāds miers un labsajūta. Nedaudz jau uguns norimusi. Reibonis izplēnējis. Esmu pilnīgi kaila un gaidu viņu zem segas. Viņš nāk.. arvien tuvāk un tuvāk. Atrauj segu. Noslēdz gaismu. Mūsu ķermeņi pieplok viens otram. Viņš sāk mani skūpstīt….vispirms uz lūpām - dziļi, izjusti, garšīgi. Kā man tas patīk! Pamazām atgriežas tās sajūtas, kas bija brauciena laikā. Pēc tam skūpsti pāriet uz krūtīm. Beidzot viņš ar visu savu būtību var izgaršot kūciņas ar ķirsīšiem. Maigi, izjusti, lēnām. Tad skūpsti pāriet uz pašu satraucošāko daļu. Maigi, izjusti, lēni, izbaudot katru centimetru.

Mans bermudu trijstūris ir viņa rīcībā. Lūpu pieskārieni ir tik maigi it kā pieskartos smalkai zīda šallei. Roku pieskārieni ir jutekliski. Viņš turpina maigi, izjusti, lēnām, it kā izbaudītu tikko izkusušu saldējumu.

Skūpsti un glāsti virzās uz augšu, atpakaļ pie kūciņām ar ķirsīšiem. Viņš turpina mani skūpstīt. Protams, viņš ir parūpējies par drošību un ir neiesākta paciņa ar aizsargmateriālu. Nevar atvērt. Lieku lietā savus nagus. Atveram. Aizsardzība ir pilnā kaujas gatavībā. Zelta zutis lēnām un izjusti ieslīd bermudu trijstūrī. Ar kājām apskauju viņu. Sajūtu viņu, bet teikšu atklāti, aizsargmehānisms traucē pilnībā izjust tuvību, traucē pilnībā izjust un izgaršot viņa svarīgāko ķermeņa daļu, viņu pašu. Saikne ir pārrauta. Es saprotu, drošība pirmajā vietā, bet man zūd maksimālisma un baudas efekts. Skūpsti karsti, kaislīgi, glāsti maigi un izjusti. Vienmērīgas un plūstošas kustības, savijamies viens otrā. Pēdējais sprints. Es jūtu, tūlīt tiks sasniegta kulminācija, viņam, bet ne man. Esam pussēdus. Viņš jau ir nosvīdis, jau pavisam tuvu finišam. Pēdējais rāviens….viss. Esam pussēdus, es ieskauju viņa ķermeņi ar savām modeles kājām un nelaižu vaļā. Skatamies viens uz otru. Es, kā vienmēr, smaidoša.

Es joprojām esmu viņu ieskāvusi savu kāju spīlēs un nelaižu vaļā. Man ir svarīga ķermeņu saskarsme, skūpsti, glāsti, gara priekšspēle, kas ietvēra visu iepriekš aprakstīto.

Es esmu vissaprotošākā būtne uz šīs pasaules un nekad vīrietim nepateikšu kaut ko aizvainojošu, sevišķi jau tuvības laikā. Es nebiju vīlusies nemaz. Es arī ļoti labi saprotu iemeslus, kāpēc tā varēja notikt. Es arī ļoti labi zinu sevi, ko man vajag. Vēl jo vairāk, tā ir mūsu pirmā reize, un es ceru, ka ne pēdējā. Viņš ved mani mājās. Viņš teica, ka viņa profesija ir dzīvesveids, filozofija. Uzliek sev zīmogu. Iezīmē stereotipus. Iekāpj atpakaļ savā komforta zonā un nevēlas neko mainīt. Kaut ko meklē, bet pats nezina, ko. Laikam jau diezgan smagi ir apdedzinājies. Kāpēc? Nezinu. Mēs visi esam dzīvi cilvēki. Un es arī skaidri zinu, cilvēki nemainās. Nekad. Gandrīz nekad.

Atvadīšanās sanāca neveikla, bet viņa atvadu dziļais un izjustais skūpsts uz manām lūpām vēl deg… Uz atvadām pateicu, ka viņš ir ļoti labs meistars un baigi forši viss bija. Tad es pati pieliecos viņam tuvāk un sniedzu savas lūpas vēl vienam skūpstam. Skūpstās viņš ļoti labi. Tas arī viss.

Un tā mēs katrs devāmies savās gaitās un pat neapmainījāmies ar tālruņa numuriem. Lai izlabotu neveiklo atvadīšanos, pēc pāris dienām aizsūtīju viņam ziņu, ka nepieciešama palīdzība frontes līnijai, ka ķiršu lietus līst un lokāciju var noteikt pēc tālruņa numura. Un uzrakstīju savu tālruņa numuru. Pretī saņēmu tikai sausu OK. Labi. Katrā gadījumā mēģināju. Nu jau viņa garšīgie skūpsti slīd arvien dziļāk, tūlīt jau iekritīs kuņģa sulā un tur tie arī nomirs. Bumbiņa ir viņa pusē… Un kaut kad man noteikti paveiksies atrast savu pasaku princi baltā zirgā, jo pasaku princese taču eksistē... Tāpēc atkal ceļu savu skaisto pēcpusi, uzvelku skaistas zeķes, mežģīņu apakšveļu, augstpapēdenes, burvīgu kleitu un dodos meklējumos.

Jūsu Augstība Kaisle, esmu Jūsu rīcībā…

ILLE