Pagājušajā nedēļā divu dienu oficiālā vizītē Latviju apmeklēja Emanuels Makrons ar kundzi Brižitu Makronu.
Makrona mērķis – «franču stila» federāla ES
Baltijas valstīs Makrons netieši meklēja sabiedrotos savam redzējumam par Eiropas nākotni, un viņa mērķis ir skaidrs – tā ir tāda kā federāla Eiropas Savienība, kuru, protams, politiski vada Francija. Tā raksturojas ar ierasto protekcionismu («stratēģiskā autonomija») un Francijas mērķi būt ES hierarhiskās piramīdas spicē, kas bija raksturīgi arī iepriekšējiem franču līderiem. Francijai ir nopietnākā armija Eiropā, tā ir vienīgā ANO Drošības padomes patstāvīgā locekle, un ir acīmredzama Makrona vēlme mazināt NATO ietekmi, nosaucot to par Eiropas aizsardzības stiprināšanu. Arī viesojoties Baltijas valstīs, viņš aicināja izbeigt Eiropas «atkarību no ASV ieročiem». Aiz tā slēpjas Makrona galvenais mērķis - kārtot lietas Eiropas vārdā globāli, būt vienam no ģeopolitiskajiem līderiem, kas tikai kā Francijas prezidentam nav pa spēkam. Pirms kāda laika garā intervijā žurnālam «The Economist» Makrons atklāti pateica, ka Krievija jāizmanto kā arguments pret Ķīnu un ASV, jo Krievija atrodas Eiropā. Francijas prezidents arī savās uzrunās Baltijas valstu vizītēs uzsvēra, ka «jāveido stratēģisks dialogs ar Krieviju». «Latvijas nākotne būs labāka, ja mums būs kopīgs dialogs ar Krieviju,» Rīgā mūs pamācīja Francijas prezidents. (Starp citu, Kremļa propagandas medijs «Sputnik News» rakstam par Makrona vizīti lika zīmīgu virsrakstu «Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar Krievijas Federāciju».) Šāda pozīcija Baltijas valstīm, Polijai un daudziem Austrumeiropā, protams, nav pieņemama. Vizītes laikā Latvijā Makrons gan deva signālu, ka viņš uzklausīs Baltijas valstis, piedāvājot formātu, kādā ārlietu ministri varētu regulāri tikties.