Divreiz uzveikusi Covid-19: kā vīrusu apkaro Jaunzēlande (14)

Pirmoreiz, kad Jaunzēlande izsludināja uzvaru pār Covid-19, prieks tomēr nebija ilgs - salas lielākajā pilsētā Oklendā drīz sākās uzliesmojums, vēsta "The New York Times". Tika ieviests stingrs karantīnas režīms, pēc kura valsts atkal paziņoja par koronavīrusa uzveikšanu.

Trešdien Oklendā tika atcelti pēdējie ierobežojumi, jo desmit dienas nebija atklāts neviens jauns inficēšanās gadījums. Jaunzēlandes valdība tagad atļauj pulcēšanos bez ierobežojumiem, sabiedriskā transporta izmantošanu bez distancēšanās un sejas maskām.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna to uzskata par valsts "spēcīgās un ātrās reakcijas" panākumu.

Jaunzēlande ir viena no retajām pasaules valstīm, kas par savu mērķi izvirzījušas zinātnē balstītu vīrusa izskaušanu, nevis vienkārši savaldīšanu.

Valdība ir gatava iemainīt dažas stingru ierobežojumu nedēļas pret to, lai pēc tam varētu pilnā apmērā atsākt ekonomisko aktivitāti.

"Mūsu piecu miljonu cilvēku komanda, šoreiz jau nedaudz pagurusi no cīņas, rīkojas kā katra nacionālā izlase. Mēs noliecam galvas un mēs to izdarām," pirmdien sacīja Ārderna, runājot par Jaunzēlandes pieciem miljoniem iedzīvotāju. "Atliek tikai paskatīties uz pārējo pasauli, lai redzētu, kāda ir alternatīva Jaunzēlandes pieejai."

Eksperti norāda, ka Jaunzēlandes iedzīvotāju skaits un izolētība no pārējās pasaules sniedz tai unikālas priekšrocības cīņā ar vīrusu. Taču šie ir papildinoši faktori valdības īstenotajai stratēģijai.

Jaunzēlandes stratēģija

Klusā okeāna salu valsts galvenais mērķis ir pilnībā iznīdēt jauno koronavīrusu tās teritorijā. Ārderna iespēju, ka vīruss Jaunzēlandē vairs neizplatās, šonedēļ novērtēja ar 95%.

Lai šo mērķi panāktu, Jaunzēlandē ir spēcīga kontaktpersonu izsekošanas un izolēšanas sistēma, kā arī ar stingrību tiek lietoti stingri ierobežojumi attiecībā uz pulcēšanos un robežkontroli, portālam "The Conversation" norāda Otago Universitātes dekāns Deivids Mērdoks.

26.martā visā valstī tika izziņots stingrs ierobežojumu režīms. Tobrīd Jaunzēlandē bija konstatēti pirmie vietējās transmisijas gadījumi, taču vēl nebija neviena nāves gadījuma. Valsts slēdza robežas ieceļotājiem no ārvalstīm; vienīgais izņēmums bija Jaunzēlandes pilsoņi un rezidenti, kuri atgriezās valstī. Iebraucējiem nākas ievērot 14 dienu izolāciju vai karantīnu valsts īpaši šim mērķim iekārtotos centros, un pamest tos ir iespējams tikai pēc negatīva Covid-19 testa nodošanas.

Ieceļošanas ierobežojumi ir spēkā joprojām, neskatoties uz to milzīgo ietekmi uz tūrisma industriju.

Jaunzēlandes stratēģija izrādījās veiksmīgāka, nekā daudzi bija prognozējuši. 8.jūnijā, septiņas nedēļas pēc pirmo ierobežojumu izsludināšanas, valdība pazemināja trauksmes līmeni līdz pašam zemākajam.

11.augustā, kad bija pagājušas vairāk nekā 100 dienas bez zināmiem vietējās transmisijas gadījumiem, Oklendā tika atklāti četri savstarpēji saistīti inficēšanās gadījumi, kuru avotu nebija iespējams izsekot. Nākamajā dienā pilsētā tika ieviests stingrs karantīnas režīms. Oklendas uzliesmojumā kopumā ar jauno koronavīrusu inficējās 141 cilvēks.

Smagi lēmumi

"Vārds "izskaušana" daļai politiķu strēgst rīklē, jo šķiet pārāk bargs," norāda Otago Universitātes epidemiologs Maikls Beikers. "Taču, kā Jaunzēlandē esam to noskaidrojuši, tas ir mērķis, uz ko tiekties. Jāpieņem iespēja, ka uzliesmojumi var izcelties."

Beikers palīdzēja veidot Jaunzēlandes Covid-19 stratēģiju. Par spīti sākotnējām bailēm, ka ļoti stingri ierobežojumi neatgriezeniski sagandēs ekonomiku, Jaunzēlandes piemērs pierādīja, ka ekonomikai vislabvēlīgākā ir uz sabiedrības veselību vērsta stratēģija - agresīva testēšana, kontaktpersonu izsekošana un izolēšanās, uzskata Beikers.

Turpretī lielākās daļas Rietumvalstu pieeja raksturojama kā "pašapmierināta sevis uzskatīšana par izņēmumu - ka viņi nesaslims vai ka vīruss nebūs tik nopietns kā domā, taču pandēmija ir izgaismojusi šādas domāšanas kļūdainumu," skarbi norāda Beikers.

Līdz trešdienai Oklendā vienkopus varēja pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki un sabiedriskajā transportā bija jāvalkā maskas. Kopš trešdienas maskas vairs nav jāvalkā, taču iedzīvotājiem jāreģistrējas, ieejot tādās sabiedriskās vietās kā restorāni un teātri, jāievēro higiēnas prasības, kā arī jāpaliek mājās un jāveic Covid-19 tests, ja pasliktinās pašsajūta. Robežas joprojām ir slēgtas teju visiem ieceļotājiem, izņemot Jaunzēlandes pilsoņus rezidentus, uz kuriem attiecas 14 dienu izolācijas prasība.

Iedzīvotāji "The New York Times" žurnālistiem stāsta, ka ierobežojumu mīkstināšanu uzņem ar atvieglojumu, taču negaida tūlītēju atgriešanos normālā dzīves ritmā.

"Cilvēki palika savās piepilsētās un atbalstīja vietējos restorānus," stāsta Jaels Šokats, kurš gandrīz divus gadu desmitus Oklendas centrā vada restorānu "Ima Cuisine". "Kādreiz manam restorānam bija izcila atrašanās vieta, bet tagad - ne tik ļoti."

"Taču pats svarīgākais ir tas, ka atkal esam iznīdējuši vīrusu, un tagad cilvēki jūtas drošāk, ejot laukā. Cerams, ka, tuvojoties Ziemassvētkiem, cilvēki patiešām gribēs pavadīt laiku ārā un ballēties - šis ir bijis briesmīgs gads," saka Šokats. Dienvidu puslodē esošajā Jaunzēlandē Ziemassvētki iekrīt vasaras sezonā.

Citi pauda neapmierinātību ar ierobežojumiem, ko uzskata par pārāk bargiem. Daļa aptaujāto uzskatīja, ka ierobežojošie pasākumi ir vajadzīgi, taču valdības palīdzība neesot pietiekama.

"Es nevaru saņemt nekādu palīdzību no valdības," saka 51 gadu vecā Šerija Edvardsa, kura nesen zaudēja darbu importa jomā. Viņa nobažījusies, ka varētu nākties pārdot māju, lai savilktu galus. Tas liek justies "diezgan depresīvi", atzīst Edvardsa.

Saskaņā ar Džona Hopkinsa Universitātes apkoptajiem datiem, Jaunzēlandē apstiprināti vairāk nekā 1800 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu. 25 cilvēki miruši. Vienīgie inficēšanās gadījumi ir karantīnā esošo iebraucēju vidū.

Nākamnedēļ Jaunzēlandē notiks parlamenta vēlēšanas. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka kopš marta pieauguši Ārdernas vadītās leiboristu partijas reitingi. 

"Es vienmēr esmu vairāk sliecies uz leiboristu pusi, taču tagad esmu patiesi pārliecināts par savu lēmumu," norāda 31 gadu vecais pamatskolas skolotājs Kristofers Kerols no Oklendas. "Uzskatu, ka mēs esam labākā situācijā nekā citas pasaules vietas, kur šī lieta tikai turpinās un turpinās."

Vīrusa izskaušanas stratēģiju piekopj arī citur, piemēram, Taivānā. Tikmēr Honkongā un Vjetnamā izdevies noslāpēt slimības otro un trešo vilni. Tomēr eksperti uzskata, ka ne visur šāda pieeja strādās.

"[Jaunzēlandē] nekad nav bijis tik augsts inficēšanās gadījumu skaits, lai veselības aprūpes sistēma netiktu galā," uzsver Sidnejas Universitātes globālās veselības asociētais profesors Adams Kamrats-Skots. 

Lai arī Jaunzēlandes izmērs, izolētība no citām valstīm un augstā sagatavotība sniedz būtiskas priekšrocības, izskaušanas stratēģija bez vakcīnas nav dzīvotspējīga, viņš uzskata.