Kad pagājušā gadsimta sākumā ēkas sāka būvēt augstākas un parādījās pirmie debesskrāpji, cilvēki nereti liftu vietā izvēlējās kāpt pa trepēm, nevis izmantoja liftu. Iemesls bija nevis drošības apsvērumi, bet gan ātrums - cilvēki sūdzējās, ka lifts ceļas augšup pārāk lēni un kājām ir iespējams uzkāpt daudzas reizes ātrāk. Pat kāda ASV biznesa centra vadība esot sākusi celt skandālu - ir jāuzlabo liftu modeļi, padarot tos ātrākus, taču tolaik tas nemaz nebija iespējams.
Tāpēc liftu kabīnēs tika ierīkoti lieli spoguļi. Pasažieri, iekāpjot šādā kabīnē, pievērsa uzmanību sev un varēja zaglīgi aplūkot citus lifta biedrus. Citu un sevis vērošana radīja ilūziju, ka laiks iet šķietami ātrāk, kā arī pasažieriem radās iespaids, ka pats lifts ceļas krietni ātrākā gaitā nekā pirms tam.
Klaustrofobija liftā ir ārkārtīgi izplatīta problēma. Neliela telpa, gaisa trūkums, nespēja izprast lifta darbību, bailes no augstuma un vēl citi faktori traucē dažiem cilvēkiem izmantot liftu. Spoguļi var palīdzēt atrisināt šo problēmu - tie vizuāli palielina telpu, mazina trauksmi, turklāt šī interjera nianse noņem "slazda" sajūtu, jo cilvēks sevi redz spogulī un tādējādi nomierina satraukto prātu.