Cik ilgi Rīga spēs sevi aizsargāt kara gadījumā? (133)

Ja pilsētā izdosies ienākt pretiniekam un pārņemt kontroli pār kādiem tās rajoniem, civiliedzīvotāju upuri ir neizbēgami. Kaut arī starptautiskie līgumi aizliedz karadarbības īstenošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās vietās, vēstures piemēri rāda, ka vienošanās parasti tiek pārkāptas un karš apdzīvotās vietās notiek tāpat. Civiliedzīvotāju iespēja iekļūt apšaužu krustugunīs ir neizbēgama. Šajā brīdī privātīpašums pārstās eksistēt - taisnība vienmēr būs cilvēkam ar ieroci. Nevienu neinteresēs, kas ir bijis ierakstīts zemesgrāmatā vai reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Iedzīvotājiem piederēs tikai tas, ko viņi spēs nosargāt. Šādā krīzes situācijā veikali, bankas, benzīntanki pārstās strādāt.

Cik gatavi šādai situācijai ir Rīgas iedzīvotāji? Cik ilgam laikam viņiem būs pārtikas krājumi?

Vai un cik ilgi Rīga spēs sevi aizsargāt?

ZOBENS 2020

Šis ir aptuvenais notikumu scenārijs, kas septembra beigās tika izspēlēts Zemessardzes 1. Rīgas brigādes mācībās “Zobens 2020”. Zemessardzes mācības notika bruņoto spēku militāro mācību “Namejs 2020” ietvaros. Mācības notika visā Latvijā - Ziemeļvidzemes pilsētiņā Sedā, kur zemessargu pretinieku lomā iejutās pieaicinātie igauņu karavīri, Daugavpilī, Aglonā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī un citur Latvijā. Vērienīgajās mācībās kopā piedalījās 7 tūkstoši karavīru.

Visu septembri līdz pat 4. oktobrim vienotā mācību scenārija “Namejs 2020” ciklā bez Zemessardzes mācībām notika arī Nacionālo bruņoto spēku vienību rudens lauka taktiskās mācības, Mācību vadības pavēlniecības mācības “Wise Adder”, Nodrošinājuma pavēlniecības mācības “LOGEX/RSOMEX”, Jūras spēku mācības “Flotex”, Štāba bataljona mācības “Zibens”, Gaisa spēku mācības “Gaisa dūre”, Militārās policijas mācības “Kodols” un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārās mācības “Sudraba bulta”.

Gan Rīgā, gan visā pārējā Latvijā bija labi pamanāma armijas klātbūtne. Mācībās piedalījās Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls – Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki.

Mācību laikā Rīga pa apvedceļa loku tika nobloķēta un galvaspilsētā mēģināja ielauzties pretinieks. Zemessardzes 1. Rīgas brigādes uzdevums bija censties apstādināt un neitralizēt uzbrucējus, un tas tika maksimāli pietuvināts reālajai pilsētas videi gan dienas gaišajā, gan tumšajā laikā. Tās bija nepilnus trīs gadus vecās 1. Rīgas brigādes otrās lielākās mācības. Pagājušogad zemessargi pirmo reizi Rīgas ielās “cīnījās” ar zaļiem cilvēciņiem un hibrīdsituācijas radītajiem izaicinājumiem. Arī šogad “Zobena 2020” mācību pirmajās dienās Rīgā “parādījās” zaļie cilvēciņi, bet mācību noslēgumā to vietā Rīgas ielās jau bija pretinieka konvencionālais spēks, kas veica iebrukumu galvaspilsētā.

Viens no galvenajiem 1. Rīgas brigādes mērķiem bija mācīties iedarbināt aizsardzības mehānismu. Pārvietoties pa Rīgu kara simulācijas situācijā - karot starp daudzstāvu ēkām, māju pagalmos, pārvietoties ar militāro tehniku, lielajām transporta mašīnām tai skaitā, lietot zemessardzes bruņojumā esošos ieročus - vieglos strēlnieku, smagos un prettanku ieročus. Mācības pirmo reizi notika visā Rīgā - abos Daugavas krastos. Karavīrus un mācību norisi Rīgas ielās redzēja daudzi - sākot ar bērniem, beidzot ar prezidentu mācību noslēgumā Zaķusalā, kur notika paraugdemonstrējumi. 

Pulkvežleitnants Aivars Krjukovs 1. Rīgas brigādes vadībā ir kopš 2018. gada beigām. Ar četru starptautisko misiju un 23 gadus ilgo militāro pieredzi viņš iegūtās zināšanas tagad izmanto 1. Rīgas brigādes attīstībā un Rīgas aizsardzības plāna izveidošanā.

Tagad Balkānu reģions daudziem asociējas ar vietu, kur braukt atpūsties, bet 2000. gadu sākumā Bosnijā un Kosovā tikko bija beidzies karš un Krjukovs tur piedalījās ieroču meklēšanas operācijās - sabiedrotie citu pēc cita attīrīja dzīvojamo namu kvartālus, dzīvokļus un māju pagalmus. Tur iegūtā pieredze deva vērtīgas zināšanas darbībai pilsētvidē, kurā joprojām turpināja pastāvēt gan militārs, gan marodierisma drauds. 

Irākas misijā 2004. gadā Krjukova pārraudzībā bija rota ar 110 karavīriem un 25 tūkstošu iedzīvotāju liela pilsēta. Tā bija misija ar smagām un ilgām nakts operācijām, ciematu pārmeklēšanām un pastāvīgiem uzbrukuma draudiem. Krjukovs ar pilsētas mēru un policijas pārstāvi sēdēja pie viena galda un plānoja, kā panākt mieru kara nomocītajā teritorijā. Ceturtā misija Afganistānā deva neatsveramu pieredzi karavīru apmācīšanā. Pulkvežleitnants atzīst, ka jebkurš īstens karavīrs pēc būtības ir pacifists. Pabijis starptautiskajās operācijās, viņš centīsies panākt to, lai pie viņa mājās neatkārtojas pasaulē piedzīvotais.

Lielākā daļa sabiedrības paredz, ka armija, policija un citas tiesībsargājošās iestādes viņus sargā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Bet kā būs ārkārtas situācijā? X stundas gadījumā armijas pirmais uzdevums būs tikt galā ar galveno draudu - neitralizēt, likvidēt vai apstādināt uzbrūkošos bruņotos formējumus. Policijai - saglabāt stabilitāti un mieru, neitralizēt potenciālos marodierus. Ārkārtas situācijā, kad ir vajadzīgi lieli papildu resursi, armija un policija automātiski nekļūst par 10-20 reizes lielāku spēku, kā tā ir miera laikā.

Visi scenāriji pasaulē ir rādījuši, ka cilvēki bara instinktā sāk uzvesties neadekvāti un kara zonās veidojas marodierisms.

Policijas kapacitāte ir samazināta, tāpēc katrai iestādei vajadzētu būt gatavai ar skaidru rīcības plānu krīzes situācijā. Paļaušanās uz apsardzes firmām un individuālajiem apsargiem šoreiz nepalīdzēs. Tas ir milzīgs darbs un priekšdarbi. Kā sabiedrībai spēt pašorganizēties visaptverošas valsts aizsardzības ietvarā? Krjukovam ir atbilde - tikai regulāri veicot apmācības. Ne tikai bruņotajos spēkos, bet arī uzņēmumos, kapitālsabiedrībās, pašvaldību institūcijās.

“Nāciet stājieties zemessardzē, mēs jūs apmācīsim, kā aizsargāt savu institūciju. Mēs jūs apbruņosim un ekipēsim, un krīzes gadījumā jūs varēsiet nākt mums palīgā aizsargāt šo īpašumu, bet mums būs iespēja neitralizēt pretinieku,” skaidro Krjukovs.

Ja pilsētā nepazudīs siltums, ūdens, pārtika, veikali strādās un bankas turpinās sniegt pakalpojumus, tad cilvēki varēs mobilizēties aizsardzībai. Tas noteikti nenāks par labu pretiniekam. Ar šādu skatījumu Krjukovs redz brigādes attīstības virzienu. Viņš atzīst, ka tas ir liels un komplicēts uzdevums. 1. Rīgas brigādes pārraudzībā ir ne tikai Rīga, bet kopā 14 pašvaldības no Jūrmalas līdz Bauskai. Brigāde ir jauna - divi tās bataljoni ir tapuši pilnīgi no nulles. Soli pa solim, analizējot ielas un kvartālus, ēku struktūras, kritisko infrastruktūru, kopā tiek likta bilde, lai saprastu, kas aizsargājoties būs svarīgs mums un kas pretiniekam. Lai aizsardzība notiktu koordinēti, svarīga ir mijiedarbība starp civiliedzīvotājiem un armiju, jābūt ciešai sadarbībai ar pašvaldību, institūcijām, kapitālsabiedrībām. Visām ministrijām, lielākajām akciju sabiedrībām, kuru vadības centri atrodas Rīgā, jāspēj sadarboties. Tam visam ir jābūt iekļautam Rīgas aizsardzības plānā.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādei ir vajadzīgi papildu cilvēki. Brigādes komandieris gada sākumā izziņoja, ka šogad ir vajadzīgs vēl viens tūkstotis jaunu zemessargu, līdz šodienai klāt ir nākuši 400. Rīgā mēs esam 630 tūkstoši iedzīvotāju, armijas spars pilsētas aizsargāšanai ir vajadzīgs daudz lielāks. Kara gadījumā cilvēkiem būtu jāpievienojas Rīgas aizsardzībai, jo ar armijas spēku būtu par maz. Tiktu izsludināta mobilizācija, piesaistīti brīvprātīgie. Tāpat kā deviņdesmitajos gados tika celtas barikādes, arī tagad tas būtu aktuāli pilsētas aizsardzībā. Svarīgi, lai tas notiktu organizēti, sadarbībā ar spēka struktūrām un valsts pārvaldi - pašorganizācija var radīt haosu. Bruņotajiem spēkiem būs labāk saprast, kas konkrētajā brīdī ir svarīgāk - ūdensapgādes iekārtu apsargāšana vai būšana ierakumos. 

Šogad “Zobena 2020” mācībās zemessargi darīja visu paši bez sabiedrības iesaistīšanas. Mācību ietvaros pirmo reizi tika organizēta civilās aizsardzības komisijas sanākšana Rīgā. 

“Cilvēki, kas sastapa karavīrus ielās, noteikti aizdomājās par valsts aizsardzības nepieciešamību,” pārliecināts ir Krjukovs.

Karavīri ielās bija redzami labi bruņoti, notika autotransporta pārvietošanās, notika šaušanas simulācijas, notika ievainoto transportēšana. 

Visaptverošas aizsardzības koncepcijas mehānisma izstrāde nav vienas dienas jautājums. Krjukovs atklāj, ka tuvākā pusgada laikā tiks pārstrādāti visi civilās aizsardzības plāni. Viņš tic, ka daudzas pašvaldības tajos iekļaus arī rīcību militārā apdraudējuma situācijā.